/nginx/o/2024/03/22/15961158t1hc75f.jpg)
Igaunijas eksperti neuzskata par pamatotiem ASV ieteikumus Ukrainai neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, piektdien ziņoja laikraksts “Financial Times”. Tomēr daži arī apšaubīja šādas informācijas patiesumu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.EE.
Laikraksts “Financial Times” (FT) piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, apgalvoja, ka ASV vairākkārt aicinājušas Ukrainas drošības dienestu un Ukrainas izlūkdienestu vadītājus pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, jo tie palielinātu naftas cenu. FT piebilda, ka ASV ir arī nobažījušās par iespējamu Krievijas atbildes reakcijas “izprovocēšanu”.
“Esmu dziļi pārliecināts, ka Ukrainai ir tiesības izmantot visus samērīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai vājinātu Krievijas kara mašīnu, lai atvairītu agresoru. Un ir skaidrs, ka, ja Ukrainai jau ir iespējas izmantot pašizgatavotus bezpilota lidaparātus, lai ietekmētu Krievijas ekonomiku un naftas bāzes, tad tai noteikti ir visas tiesības to darīt,” ERR sacīja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina nekad nav uzbrukusi civilajiem objektiem Krievijā, bet galvenokārt naftas rūpnīcām un pat militārajām bāzēm, vai lidlaukiem.
“Tāpēc, manuprāt, Ukraina nedara neko sliktu, cenšoties vājināt Krievijas militārās spējas,” piebilda ministrs.
Jautāts, vai tas dažām Rietumvalstīm nenozīmē nevēlamu eskalāciju, Pevkurs atbildēja:
“Nu, atvainojiet, kā tā var būt eskalācija, ja Krievija jau 2014. gadā iebruka Ukrainā un no 2022. gada turpina pilnvērtīgu karu un katru dienu pastiprina uzbrukumus Ukrainā. Es to nekādā ziņā neuzskatu par eskalāciju, ka Ukraina dara to, ko Krievija dara jau divus gadus vai faktiski astoņus gadus, sagraujot un iznīcinot Ukrainas infrastruktūru, enerģētikas centru, ūdens aizsprostus un visu pārējo. Tāpēc, kad Krievija to dara, tas it kā nav eskalācija, bet, kad Ukraina kaut ko tādu dara daudz mazākā mērogā, kāds domā, ka tā ir eskalācija.”
“Šī nepārprotami ir leģitīma un samērīga Ukrainas atbilde uz Krievijas uzbrukumiem, un patiesībā pat šīs proporcijas ir ievērojami mazākas no Ukrainas viedokļa,” uzsvēra aizsardzības ministrs Pevkurs.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons (Marko Mihkelson) komentārā ERR norādīja, ka, ja FT apgalvojumi ir patiesi, tas neapšaubāmi būtu ārkārtīgi neveiksmīgs signāls, kas atspoguļo dažu Rietumu sabiedroto stratēģiskās apņēmības trūkumu.
“Tas pirmām kārtām liecina, ka Rietumiem, vadošajām Rietumvalstīm, joprojām trūkst saskaņota redzējuma un stratēģijas, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt un kā faktiski novest Krieviju pie stratēģiskas sakāves šajā karā. Un diemžēl tas arī nedaudz atspoguļo līdzšinējo rīcību, kad Rietumvalstis, pirmkārt un galvenokārt ASV, bet arī Vācija, ir atteikušās nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, kas varētu dziļāk ietekmēt Krievijas aizmuguri - piemēram, iznīcināt Kerčas tiltu vai kaut ko citu, ja mēs šeit runājam par tāla darbības rādiusa raķetēm,” teica Mihkelsons.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka
šādu ierobežojumu noteikšana Krievijai parādītu, ka mēs baidāmies no Krievijas un neesam gatavi palīdzēt Ukrainai pilnībā uzvarēt. “Un tas liecina, ka mēs nesaprotam, cik nopietnā, cik lielā, cik starptautiskā, cik globālā konfliktā mēs jau esam iesaistīti,”
sacīja Mihkelsons.
Viņš arī sacīja, ka neuzskata, ka prezidenta vēlēšanu tuvošanās būtu galvenais iemesls šādam ASV vadības signālam. “Protams, tām būs ietekme, bet patiesībā pēdējās desmitgades laikā mēs esam redzējuši, ka Rietumvalstīm ir bijušas lielas grūtības radīt stratēģisku apņēmību un arī formulēt stratēģisku mērķi attiecībā uz Krievijas imperiālistiskā kara apturēšanu un Krievijas stratēģiskās sakāves nodrošināšanu,” viņš norādīja.
Šādā kritiskā situācijā nevar izmantot kā argumentu arī to, ka uzbrukumu rezultātā varētu pieaugt naftas cena, sacīja Mihkelsons:
“Šajā kontekstā uztraukties par naftas cenu ir pēdējais, kas būtu jādara, kad uz spēles ir likts pašu ASV starptautiskais stāvoklis, to drošība, bet galvenokārt - to Eiropas sabiedroto drošība.”
Mihkelsons arī uzsvēra Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu neseno paziņojumu, ka Krievija līdz šā gada beigām vēlas izveidot divas jaunas armijas, 14 jaunas divīzijas un 16 brigādes. “Mans jautājums ir: kāda ir mūsu atbilde uz to, kāda ir mūsu kā Rietumu sabiedroto atbilde uz to?”, viņš sacīja.
“Ukraina būtībā cīnās par savu brīvību tādā veidā, ka tai ir sasietas abas rokas aiz muguras - tā nevar izmantot visas iespējas, visus operatīvā līmeņa lēmumus, un diemžēl tai joprojām nav bruņojuma, kas tai nepieciešams, lai šajā karā sakautu Krieviju,” teica Mihkelsons.
“Pēdējo sešu mēnešu laikā viņi ir masveidā aktivizējuši savus ietekmes aģentus dažādās Rietumvalstīs. Iejaukšanās mūsu atvērto sabiedrību iekšējos procesos ir diezgan acīmredzama, sākot ar notiekošo prezidenta vēlēšanu kampaņu ASV un beidzot ar to, ko esam redzējuši šeit, Igaunijā, kad atceramies, piemēram, vandālisma aktu pret mūsu iekšlietu ministra īpašumu,”
teica Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.
“Tāpēc arī šī ir daļa, kas mums ir jāsaprot. Ja mēs vēlamies atjaunot ilgstošu mieru un stabilitāti, tad mēs noteikti nedrīkstam ierobežot ukraiņus, kuri šobrīd cīnās frontes līnijā pret šīm barbaru ordām, ka viņi nedrīkst, tā teikt, izmantot veidus un metodes, kas palīdzētu atvairīt agresiju. Protams, tas, ko mēs lasām šajās ziņās, diemžēl drīzāk darbojas Krievijas, nevis mūsu interesēs,” sacīja Mihkelsons.
Jautāts, vai “Financial Times” raksts, iespējams, nav Krievijas īstenota informācijas operācija, Mihkelsons uzsvēra, ka šis laikraksts kopumā radījis ļoti uzticama izdevuma iespaidu un dara ļoti labu darbu, taču vienlaikus piebilda, ka Krievija pašlaik ir iesaistīta plašos mēģinājumos kaitēt Rietumu sabiedrībai.
Savukārt Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra direktors Indreks Kanniks (Indrek Kannik) ERR sacīja, ka, tā kā informācija ir balstīta uz anonīmiem avotiem, to vēl nevar uzskatīt par simtprocentīgu patiesību.
“Taču, ja tā ir patiesība, kas joprojām ir diezgan ticams, tas vienkārši parāda pašreizējās ASV administrācijas nepiekāpību Ukrainas jautājumā. Protams, naftas cena vēlēšanu gadā ir viens no jautājumiem, kas viņus satrauc, un otrs ir visas tās nemitīgās un daudzkārt atkārtotās bailes no eskalācijas, ko pašreizējā ASV administrācija vairākkārt un nemitīgi piesauc šā kara gaitā,” sacīja Kanņiks.
Pēc viņa domām, ASV vadība baidās no Krievijas atbildes reakcijas, taču bieži vien nespēj precīzi formulēt, kādi ir šie eskalācijas draudi.
“Tās drīzāk ir psiholoģiskas bailes un nespēja ar tām tikt galā,”
teica Kanniks.
Viņš arī komentēja ASV nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana neseno vizīti Kijevā, kur viņš uzstājās ar runu, taču ne reizi nepieminēja okupēto teritoriju atbrīvošanu starp Ukrainas uzvaras nosacījumiem. ”Tā atkal bija tik retoriski vāja runa,” piebilda Kanniks.
Jake Sullivan's inspiring speech in Kyiv pic.twitter.com/hqbZA51457
— wyse (@dwyse11) March 22, 2024
Arī Igaunijas Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēra, ka FT raksts ir balstīts uz anonīmiem avotiem, tāpēc nevar pilnībā pārliecināties par tā patiesumu.
“No vienas puses, nav šaubu, ka ASV un Ukrainas pārstāvji noteikti apmainīsies viedokļiem par kara taktiskajiem aspektiem. No otras puses, ir arī skaidrs, ka Ukrainai ir viens stratēģisks imperatīvs, proti, uzvarēt šajā karā,” sacīja Miksers. “Un neapšaubāmi visi mērķi, kas mazina Krievijas kaujas spējas un samazina Krievijas spēju plašākā mērogā vadīt un finansēt šo karu, no Ukrainas viedokļa ir leģitīmi mērķi. Un
Ukraina neapšaubāmi, ja vien tas būs iespējams un savienojams ar tās stratēģiskajiem un taktiskajiem mērķiem, uzbruks šiem objektiem,”
viņš piebilda.
“Es nešaubos, ka amerikāņi dalās ar ukraiņiem savos taktiskajos apsvērumos. Vai tos var saukt par padomu, spiedienu, ieteikumu, bažu paušanu – par to noteikti spriež tie, kas piedalās šajās sarunās,” viņš sacīja, komentējot iespējamo ASV varas iestāžu spiedienu uz Kijivu. “Bet, kā jau teicu, nešaubos, ka ukraiņi noteikti uzklausīs amerikāņus, bet, protams, - attiecībā uz tūlītējiem, taktiskiem lēmumiem par to, kā sasniegt savus militāros mērķus, šos lēmumus noteikti pieņems paši ukraiņi,” viņš piebilda.
“Vēl jo vairāk tāpēc, ka ukraiņi pārsvarā ir izmantojuši vietējās izcelsmes bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu mērķiem, kas saistīti ar naftas rūpniecību,” sacīja EP deputāts.
“Jāuzsver, ka Ukrainas un ASV stratēģiskais mērķis šajā karā pilnībā sakrīt. Gan pašreizējā ASV administrācija, gan Ukraina ir vitāli ieinteresētas, lai Krievija zaudētu šo karu un Ukraina tajā uzvarētu,” uzsvēra Miksers.
“Amerikāņi ir devuši un, cerams, arī turpmāk dos ievērojamu ieguldījumu Ukrainas spējā efektīvi cīnīties šajā karā. Tāpēc noteikti nav vērts pārspīlēt šādu atsevišķu iespējamo domstarpību par taktisko izvēli nozīmi.”
“Vašingtonas interesēs neapšaubāmi nav apturēt šo karu, lai dotu iespēju krieviem pārgrupēties vai sakopot spēkus. Tāpēc es nepiekrītu šādām spekulācijām,” sacīja Miksers. “Tāpēc mans vēstījums ir tāds, ka Amerikas Savienotās Valstis noteikti darīs visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka Ukraina uzvar šajā karā. Amerikāņu interesēs nav nekādā veidā kavēt ukraiņu panākumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis karš turpinās jau ļoti ilgi un noteikti vēl kādu laiku turpināsies. Amerikas Savienoto Valstu interesēs noteikti nav šo karu pagarināt, un to interesēs noteikti ir, lai šis karš beigtos ar uzvaru Ukrainai, nevis ar kādu risinājumu, kurā agresors paliek nesodīts, bet agresijas upuris ir spiests piekāpties,” teica Miksers.
Pēc viņa domām, ASV intereses stratēģiskajā plānā noteikti pilnībā sakrīt ar Ukrainas interesēm, pat ja tām ir dažas taktiskas atšķirības.
Neraugoties uz Rietumu sankcijām, Krievija joprojām ir viena no pasaulē nozīmīgākajām enerģijas eksportētājām. Saskaņā ar “Financial Times” datiem naftas cenas šogad ir palielinājušās par aptuveni 15%, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, un, ASV prezidentam Džo Baidenam uzsākot savu pārvēlēšanu kampaņu, benzīna cenas pieauga. “Nekas tik ļoti nebiedē pašreizējo ASV prezidentu kā benzīna cenu pieaugums vēlēšanu gadā,” laikrakstam sacīja bijušais Baltā nama padomnieks enerģētikas jautājumos Bobs McNally.
Vašingtonā acīmredzot pastāv arī bažas, ka Krievija varētu atriebties, sabojājot enerģētikas infrastruktūru, no kuras ir atkarīgi Rietumi.
Saskaņā ar ziņojumu tā ietver CPC cauruļvadu, pa kuru nafta no Kazahstānas caur Krieviju tiek transportēta uz pasaules tirgu un kuru izmanto tādi Rietumu uzņēmumi kā “ExxonMobil” un “Chevron”.
CIP un Ukrainas izlūkdienesti nevēlējās komentēt “Financial Times” ziņojumu. Pēc raksta publicēšanas Ukrainas valdība paziņoja, ka tā uzskata Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas par likumīgiem militāriem mērķiem.
“Mēs saprotam mūsu amerikāņu partneru prasības, bet tajā pašā laikā mēs cīnāmies ar tām iespējām, resursiem un praksi, kas mums ir,”
Kijivā sacīja vicepremjere Oļha Stefanišina.
Daži “Financial Times” avoti arī uzskata, ka dronu uzbrukumi ir līdzeklis, lai pārliecinātu Vašingtonu apstiprināt palīdzības paketi, kas ir svarīga Ukrainas aizsardzībai un ko pašlaik bloķē republikāņi ASV Kongresā.
