Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.
"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.
Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi.
"Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.
Vērtējot to, kā ES veicas ar līdz šim pret Krieviju ieviesto sankciju īstenošanu, Kītings uzsvēra, ka lielākā kļūda bija "sēdēšana uz rokām" un pieņemto instrumentu pilnvērtīga neizmantošana, jo sākotnēji visi domāja, ka lielākais darbs ir sankciju izstrāde, nevis to īstenošana.
Eksperts uzsvēra, ka ikviens mēnesis, kad sankcijas nedarbojas, ļauj populistiskiem politiķiem dažādās valstīs sacīt, ka visas šīs sankcijas tikai kaitē ekonomikai, pašreizējā vadība ir bezatbildīga un vajadzētu no tā visa atbrīvoties. Tomēr runa nav tik daudz par to, ka ir izdarīta slikta izvēle attiecībā uz sankcijām, bet gan par to, ka nav izmantotas sankcijas un pilnvaras, kuras esam paši sev piešķīruši.
"Atbalstu sankciju izmantošanu, sankciju potenciālu un mani sarūgtina tas, ka mēs nedodam sankcijām vislabāko iespēju gūt panākumus. Mēs pieņemam neskaidrus lēmumus, jo esam noraizējušies par to, kā tas ietekmēs mūsu uzņēmumus Krievijā, kas joprojām tur atrodas, vai arī esam noraizējušies par to, kā tas ietekmēs Krieviju, mēs uztraucamies par to, kā tas ietekmēs mūsu situāciju enerģētikā. Puiši, jums ir bijuši divi gadi, lai to saprastu!" uzsvēra Kītings.
Vienlaikus viņš atzina, ka ES ir krietni pavirzījusies uz priekšu salīdzinājumā ar to, kādas sankcijas tā īstenoja pirms diviem trim gadiem.
Tāpat Kītings pauda cerību, ka turpmāk biežāk būs redzams spiediens uz uzņēmumiem, kuri sankcijas mēģina apiet.
"Līdz šim vairāk ir bijusi runa par burkānu, nākamajā gadā varētu būt par nūju," sacīja eksperts.
Kā piemēru viņš minēja to, ka tagad ES cenšas izdarīt spiedienu uz uzņēmumiem citās valstīs. ES nesaka, lūdzu, ievērojiet ES tiesību aktus, bet gan - jūs varat izvēlēties, ko vēlaties darīt, bet mēs varam informēt uzņēmumus, bankas un citus jūsu sadarbības partnerus ES, ka tie sadarbojas ar uzņēmumu, kas ir izvēlējies veicināt sankciju apiešanu.
Tāpat Kītings atzīmēja, kasvarīgs notikums pagājušā gada beigās bija 12.sankciju paketes pieņemšana, kurā tika ieviesta klauzula par reeksporta aizliegumu. Līdz ar to ES uzņēmumiem ir pienākums līgumos, piemēram, ar Kazahstānas importētājiem iekļaut klauzulu, ka reeksports nav atļauts. Tāpat ir pieņemta direktīva par sankciju apiešanas kriminalizēšanu, tātad valstīm, kurās joprojām nevar sodīt par sankciju apiešanas veicināšanu, ātri tas ir jānovērš.
"Patiesībā es zinu no savas pieredzes, strādājot bankā, ka nekas tā neliek mainīt darbības veidu, kā tas, ka kādu no jūsu konkurentiem sāk sodīt varas iestādes, un jūs saprotat, ka tas varējāt būt arī jūs. Ir jāsoda daži cilvēki vai daži uzņēmumi, lai panāktu attieksmes maiņu privātajā sektorā," atzina britu eksperts.
