Stājas spēkā virkne izmaiņu Medību noteikumos (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilsutratīvs attēls.
Ilsutratīvs attēls. Foto: AndreyUG/Shutterstock

Pirmdien, 1. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Medību noteikumos, kas paredz virkni izmaiņu attiecībā uz ūdensputnu medībām, atbildības jomām nozarē un informācijas apriti.

Zemkopības ministrijā (ZM) iepriekš skaidroja, ka grozījumi Medību noteikumos paredz izmaiņas medību termiņos un nosacījumos mežirbju (Bonasia bonasia), sloku (Scolopax rusticola), garkakļu (Anas acuta), platknābju (Anas clypeata), baltvēderu (Anas penelope) un meža zosu (Anser anser) medīšanā.

Ūdensputnu medību sezonas sākums, kas līdzšinēji bija otrā augusta sestdiena, ir aizstāts ar konkrētu datumu, un turpmāk ūdensputnu medību sezona sāksies 20.augustā.

Vienlaikus ieviests nosacījums, ka publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā desmit ūdensputnu, un ministrijā prognozē, ka šie grozījumi sekmēs ūdensputnu populāciju aizsardzību.

Lai savlaicīgi novērstu domstarpības sējas zoss pasugu apsaimniekošanā, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumos tundras sējas zoss latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim.

Medību noteikumi arī papildināti, nosakot, ka vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tādās situācijās, ja nav citu iespēju un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai.

Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem Valts meža dienests (VMD) izdod atsevišķu administratīvo aktu, uzsver ZM.

Ar grozījumiem noteikumos ir noteikts, ka turpmāk dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās būs atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi.

Ministrijā komentē, ka praksē ir konstatēts, ka ārvalstu mednieki, trūkstot informācijai vai vienkārši to nezinot, veic pārkāpumus, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības. Tāpēc grozījumi Medību noteikumos paredz, ka atbildība par pārkāpumu turpmāk gulsies uz personu, kura uzņem un pavada ārvalsts medniekus.

VMD turpina pāreju uz informācijas elektronisku apriti, tādēļ turpmāk iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana Meža valsts reģistrā (MVR) notiks tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni. To paredz arī VMD likums.

Grozījumi noteikumos paredz arī situācijas, kad medniekam pašam nav iespēju ievadīt digitālus datus MVR, piemēram, nav viedtālruņa vai tas bojāts, vai pazudis. Šādos gadījumos turpmāk mednieks drīkstēs uzticēt nepieciešamās informācijas ievadīšanu citai personai.

Turpmāk par medījamajiem dzīvniekiem MVR sistēma pieprasīs ievietot arī nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādējādi, kā uzsver ministrijā, tiks nodrošināta katra nomedītā dzīvnieka izcelsme un izsekojamība, tostarp arī nelimitēti medījamajām dzīvnieku sugām.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais