Kādu skādi redzei var nodarīt mākslīgās skropstas, permanentais grims un citas skaistuma procedūras

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: dimid_86/Shutterstock

"Skaistumkopšanai un redzes funkcijām vajadzētu būt paralēlajām pasaulēm, kur nav iespējama abu mijiedarbība, taču realitātē diemžēl sastopamies ar gadījumiem, kad vēlme kaut ko uzlabot savā vizuālajā tēlā, piemēram, pieaudzēt mākslīgās skropstas, veikt permanentā grima procedūras vai skropstu laminēšanu, atstāj negatīvu iespaidu uz redzes sistēmu," norāda "Metropole" optometriste Ieva Rikena, sarunā atklājot, kādu kaitējumu redzei var nodarīt dažādas skaistumkopšanas procedūras un kāpēc kvalitatīva vizīte pie optometrista ir tik svarīga

Kādas redzes problēmas var palīdzēt risināt optometrists?

Optometrists ir primārās redzes aprūpes speciālists.

Līdzīgi kā ģimenes ārsts ir atbildīgs par mūsu kopējo veselību, optometrists ir pirmais, pie kā vērsties ar sūdzībām par redzi.

Tas gan nenozīmē, ka šis speciālists var atrisināt visas ar redzi saistītās problēmas, taču zinās, kur vērsties, lai tiktu ar tām galā.

Ieva Rikena, "Metropoles" optometriste
Ieva Rikena, "Metropoles" optometriste Foto: Privātais arhīvs

Traumu un iekaisumu gadījumos optometrists varēs novērtēt stāvokli, taču ārstēšanai būs nepieciešams acu ārsta apmeklējums. Savukārt

redzes funkcionālos traucējumus risina tieši optometrists, izvēloties pareizu redzes korekciju, nozīmējot redzes treniņus vai vienkārši iesakot pacienta redzei pareizo darba slodzes sadalījumu.

Šādus gadījumus darbā sastopam diendienā. Piemēram, man ir paciente, kura pusi dzīves bija samierinājusies, ka labi redz tikai ar vienu aci, jo pārāk sarežģītās optikas dēļ nevarētu valkāt brilles. Pierunāju viņu sākt valkāt kontaktlēcas, un šobrīd dāma pilnvērtīgi bauda dzīvi, redzot vienlīdz labi ar abām acīm, izjūt telpas, ātruma, krāsu un ēnu savstarpējo mijiedarbību, turpretī pirms tam pasauli redzēja plakanu un nespēja novērtēt ātrumu un kustību, tāpēc bija atteikusies no slēpošanas, bumbu sporta un pat pie auto stūres jutās nedroši.

Kādas ir biežākās sūdzības, ar kurām pie optometrista vēršas sievietes pēc skaistumkopšanas procedūrām?

Visbiežāk pacientes nāk ar alerģisku reakciju vai iekaisīgiem procesiem plakstiņos vai acs gļotādā, ko izraisījuši ķīmiski preparāti. Vēl arī ir sastopami virspusēji vai pat dziļāki radzenes skrāpējumi, ko radījuši dažādu otiņu sariņi, salvešu stūrīši, mākslīgās skropstas, matu šķipsnas. Ļoti izplatīts ir arī sausās acs sindroms.

Kā redzes veselību ietekmē mākslīgas skropstas?

Ja mākslīgās skropstas tiek pieaudzētas pareizi un kvalitatīvi, tad tās neizraisa nekādas problēmas. Taču jāatceras, ka skropstas ir jākopj arī tad, ja tās nemaina savu skaistumu pat nakts laikā.

Pirmkārt, pieaudzēšanas procesā jāizmanto kvalitatīva, ādu nekairinoša līme, jāizvēlas pareiza garuma un smaguma skropstas, lai tās negurdinātu plakstiņu un neierobežotu plakstiņa kustību visas dienas garumā.

Vēl svarīgi, lai mākslīgo skropstu smagums neliek mūsu pašu skropstām mainīt augšanas virzienu, kā rezultātā skropsta sāk augt sāniski vai pat uz plaksta iekšpusi. Vēl speciālistam tās jāpiestiprina pareizā vietā, lai skropstas otrs gals nekairina plaksta malu vai netraumē acs priekšējo virsmu. Šīs lietas neievērojot, nonākam pie plakstu un acs iekaisumiem.

Otrkārt, pašas mākslīgās skropstas neprasa īpašu aprūpi, taču plakstiņi un mūsu pašu dabīgā skropstu līnija gan. Ja skropstas ilgstoši atstāj novārtā, starp tām sakrājas atmirušas ādas šūnu, putekļu, kosmētikas paliekas, kas veido labvēlīgu vidi skropstu ērcītes attīstībai. Tāpēc

arī pieaudzēto skropstu gadījumā jālieto plakstiņus un skropstas attīroši līdzekļi putu vai mitro salvešu veidā, ko var iegādāties aptiekās. Šādos gadījumos ne vienmēr pietiks ar tradicionālajiem kosmētikas noņemšanas līdzekļiem.

Kāds ir jūsu viedoklis par dāmu iecienītajām permanentā grima procedūrām, piemēram, starpskropstu līnijas ietetovēšanu?

Šeit atkal ir jārunā par procedūras kvalitāti.

Permanentā grima procedūras laikā ar smalku adatiņu skropstu līnijas rajonā tiek ievadīts pigments, tādējādi pastāv risks traumēt skropstas folikulu un skropstas var izkrist vai sākt augt nepareizā virzienā.

Foto: Ludmila Ivashchenko/Shutterstock

Otrs risks ir traumēt mazo dziedzerīšu atverītes, kas izdala taukus un nodrošina acs priekšējās virsmas kvalitatīvu mitrināšanu katras mirkšķināšanas laikā. Plakstā to ir aptuveni 40, ja kāds tiek savainots, tas nefunkcionē, un tiekam pie sausās acs sindroma, ar ko būs jācīnās un jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.

Šādām kļūdām nevajadzētu rasties, bet šeit ir runa par mikrometriem, tāpēc viena neprecīza kustība var nodarīt lielu skādi.

Pēdējo gadu laikā arvien populārāka kļūst arī skropstu laminēšana. Kādas ir šīs procedūras blaknes?

Varbūt metode ir pārāk jauna un maz izplatīta vai arī tiešām drošāka par pārējām, bet pagaidām neesmu saskārusies ar šī procesa negatīvajām sekām. Tomēr neizslēdzu, ka arī te kādam varētu būt alerģiska vai kairinoša reakcija uz lietotajiem preparātiem.

Un kādas kļūdas kosmētikas lietošanā var kaitēt redzes veselībai?

Svarīgākais – vienmēr vajadzētu sekot instrukcijām. Ja uz iepakojuma atzīmēts, ka nedrīkst lietot ādai ap acīm vai kādi citi norādījumi, nevajadzētu pašam kļūt par kosmetologu un paļauties, ka "varbūt nostrādās". Acs gļotāda ir ļoti jutīga uz kairinājumu, radzenes priekšējo virsmu var ātri apdedzināt vai nokodināt pat ar šķietami nekaitīgiem līdzekļiem, izraisot sāpes, fotofobiju un pat izteikti miglainu redzi.

Tāpēc jebkura kosmētika, kas iekļuvusi acī, būtu jāizskalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens.

Ja lieto vecu kosmētiku, tās ķīmiskā formula vairs neatbilst sākotnējam raksturojumam, tāpēc var sākties nieze, dedzināšana, apsārtums, asarošana. Ja kas tāds veidojas, nekavējoties tā jānoņem. Vēl būtu jāatceras, ka,

lietojot kontaktlēcas, vispirms ieliekam lēcas acīs un tad uzklājam kosmētiku, turpretī vakarā vispirms izņemam kontaktlēcas un tikai tad noņemam kosmētiku.

Tas nodrošina, ka acs kairinājums būs pēc iespējas mazāks, pat ja kaut kas no kosmētikas nonāks uz acs virsmas.

Foto: puhhha/Shutterstock

Noslēgumā –  kādi ir jūsu ieteikumi redzes veselības uzlabošanai?

Ja pavisam īsi, tad:

  • Regulāras mērenas (vai arī aktīvākas, ja pašam patīk) fiziskas aktivitātes svaigā gaisā,
  • Regulāras pauzes un acu izvingrināšana ik pēc 20 minūtēm intensīva darba laikā,
  • Ja parādās sūdzības par redzi, meklēt speciālista palīdzību, nevis pieciest, kā ir, jo tā mēs neko neuzlabojam, taisni pretēji, tikai pasliktinām jau esošo stāvokli.

Tieši tādēļ man patīk strādāt optikas salonos, jo tā tiešām varu redzēt, kā ar savu darbu spēju uzlabot apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti.

Raksts tapis sadarbībā ar "Metropole".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!