The Telegraph: krievi Ukrainā izmanto ķīmiskos ieročus (43)

“Katru dienu gandrīz uz katru mūsu frontes līnijas pozīciju tiek nomestas viena vai divas gāzes granātas,” sacīja Ukrainas izlūku grupas komandieris Igors, kurš atrodas netālu no frontes pilsētas Časivjaras Doņeckas apgabalā.

Pat ja uzbrukumi ar gāzi nav letāli, tie parasti izraisa paniku. Igors teica, ka karavīru pirmā reakcija ir izkļūt no tranšejām, bet tad viņus var apšaudīt.

Divi citi ukraiņu karavīri otrā frontes līnijas galā Zaporižjas apgabalā aprakstīja līdzīgu pieredzi. Kājnieku vienības Roboje komandieris Mihails teica, ka gāzmaskas ir izglābušas ne vienu vien dzīvību. Tagad viņa karavīriem tās vienmēr jānēsā līdzi, ziņo “The Telegraph”.

Pulkvežleitnants Slava, kura vienība atrodas netālu no Limanas Doņeckas apgabalā, stāsta, ka dažas vienības viņa apgabalā gandrīz katru dienu tiek pakļautas Krievijas gāzes uzbrukumiem.

Vienu no šādām gāzes granātām laikrakstam “The Telegraph” testēšanai nodeva Rebeka Mahorovska, amerikāņu kaujas mediķe, kas brīvprātīgi strādā Ukrainas armijā. Granātu viņa ieguva no 53. mehanizētās brigādes karavīriem.

“Mani puiši to paņēma apšaudē, jo neviens neticēja, ka viņiem tiks uzbrukts ar ķīmiskajiem ieročiem,” viņa teica.

Marks – Mihaels Blūms, ķīmisko ieroču eksperts un bijušais Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas laboratorijas direktors, apstiprināja, ka tā bija K-51 gāzes granāta, kas parasti tiek pildīta ar asaru gāzi.

Turklāt Mahorovska sacīja, ka pagājušajā gadā bija iesaistīta incidentā, ko, viņasprāt, izraisīja ciānūdeņradis. Tā ir nāvējoša bezkrāsaina gāze, ko izmantoja kā ķīmisko ieroci Pirmā pasaules kara laikā. Pēc viņas teiktā, krievu drons uz Ukrainas pozīcijām Doņeckas apgabalā nometa divas granātas, kas saturēja nezināmu gāzi ar “sasmalcinātu mandeļu smaku”.

Ir ziņots arī par hlora un hlorpikrīna – vielu, kuras parasti lieto kā pesticīdus un kuras Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēks izmantoja kā ķīmiskos ieročus, – izmantošanu.

Oficiāli Ukrainas bruņotie spēki apgalvo, ka kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma Krievijas spēki ir veikuši 626 uzbrukumus ar ķīmiskajiem ieročiem. Tomēr Mahorovska apgalvo, ka tās ir ļoti pieticīgas aplēses.

“Diemžēl pašreizējā situācijā daudzu Ukrainas karavīru nāves cēlonis nav pienācīgi izmeklēts. To vienkārši ir pārāk daudz,” viņa skaidroja.

Ķīmisko ieroču uzbrukumi ir tik ļoti iesakņojušies okupantu taktikā, ka ukraiņu karavīri tagad tiek īpaši apmācīti. Vienā no mācību dokumentiem, ko ieguva “The Telegraph”, aprakstīts uzbrukums ukraiņu pozīcijām Bahmutas tuvumā pagājušā gada beigās.

“Krievijas bezpilota lidaparāti nometa trīs ķīmiskās granātas, kas, domājams, bija piepildītas ar CS gāzi, tieši uz mūsu pozīcijām. Kad karavīri mēģināja bēgt, viņiem tika uzbrukts ar parastajām granātām, kas tika izšautas no parastajiem ieročiem un droniem,” teikts paziņojumā. Informatīvajā materiālā Ukrainas karavīriem ir norādīts, ka pirmajās asaru gāzes iedarbības minūtēs ir jāiztur asaru gāzes iedarbība, nevis jābēg no kaujas pozīcijām. Dokumentā teikts, ka pēc pirmajām minūtēm gāzes iedarbība izzūd, raksta “The Telegraph”.

Tomēr problēmu sarežģī tas, ka Ukrainas armijas rīcībā ne vienmēr ir aizsardzības līdzekļi. Turklāt šis aprīkojums bieži vien nav kvalitatīvs, norādīts dokumentā.

“Mums ir gāzmaskas, bet gandrīz visos gadījumos tās ir ļoti vecas, padomju stila un ne pārāk efektīvas,” sacīja karavīrs Igors.