Pēc pārmetumiem par privāto avioreisu izmantošanu komandējumos Krišjānis Kariņš (JV) jau aizgājis no ārlietu ministra amata, tāpat arī jānovērtē bijušā premjera darbs Latvijas labā šo komandējumu laikā, sacīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Vaicāts, vai pēc Valsts kontroles publiskotā ziņojuma Kariņam nevajadzētu atgriezties Saeimā un pēc būtības nolikt mandātu, un vai Kariņa kādreizējam biroja vadītājam, tagadējam Saeimas deputātam Jānim Patmalniekam (JV) arī nevajadzētu nolikt deputāta mandātu, Jurēvics atbildēja noraidoši.
JV frakcijas vadītājs atzīmēja, ka Kariņš jau atkāpies no ārlietu ministra amata un Patmalnieks no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) parlamentārā sekretāra amata.
Jurēvics uzsvēra, ka politiski vērtē, ka Kariņš rīkojies "pēc labākās sirdsapziņas", savos ārvalstu komandējumos devies pamatoti un strādājis Latvijas labā, un šiem komandējumiem ir bijuši konkrēti rezultāti, tajā skaitā, miljonu eiro pieaugums un līdz šim lielākais finanšu apjoms Latvijai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā.
Tāpat tā laika premjers īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārliecinājis ES kolēģis par stingrākām sankcijām pret Krieviju un NATO partnerus par lielāku militāro kontingentu Latvijā un visā NATO Austrumu flangā, atzīmēja JV politiķis.
Savukārt par izskanējušajiem pārmetumiem Kariņš savu atbildību uzņēmies, demisionējot no ārlietu ministra amata, reizē arī noņemot kādas bažas par pārbaužu ietekmējamību, skaidroja JV deputāts. Kariņam kā cilvēkam, kurš 14.Saeimas vēlēšanās saņēmis otru augstāko sabiedrības atbalstu, ir pilnas tiesības atjaunot deputāta mandātu un strādāt līdz parlamenta pilnvaru beigām, atzīmēja partiju apvienības frakcijas vadītājs.
Neviena atbildīgā iestāde neesot norādījusi, ka bijušais valdības vadītājs būtu veicis kādas "apzinātas, ļaunas" darbības, vērsa uzmanību Jurēvics. Viņš atzīmēja, ka Valsts kontrole neesot vērtējusi pašu komandējumu kā tādu nepieciešamību un lietderību un neapšaubot to nepieciešamību.
Politiķis akcentēja, ka premjerministre Siliņa jau agrāk uzdevusi veikt uzlabojumus komandējumu sistēmā, pārskatot gan normatīvos aktus, gan to, kā tiek organizēts process.
Kā ziņots, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un ES Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Patmalnieks, bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
