Seksa orģiju kluba "Bunker" un svingeru ballīšu saimnieks: mēs esam kā dakteri!

Rolands ir gara auguma slaids vīrietis. Vecums? Ļoti grūti noteikt. Kopts. Man patīk viņa divrindu pogu mētelis. Labas smaržas - ceru, ka franču, jo viņš bieži sarunā piemin Parīzi un franču kultūru. "Mana vecmāmiņa dzīvoja Francijā - esmu bijis tur bieži," uz manu izbrīnu, kad pēkšņi sarunas vidū viņš perfekti kaut ko pasaka franciski, paskaidro sarunas viesis. Rokās viņam ir Rose brut, ko kā ciemakukuli ir atnesis man - ar manierēm. Rokasspiediens - drīzāk maigs. Acu skatiens - silts.

Tu mūsu sarunu iesāki ar apgalvojumu "mēs esam kā dakteri" - vari šo domu man atšķetināt? [Red.: mēs - domāts "Bunker" kolektīvs.]

Jā, mēs esam kā dakteri, kas sniedz cilvēkiem prieka terapiju caur viņa fantāzijām. Saprotams, ka jocīgi skan - kāds sakars seksa klubam ar terapiju? Pirmkārt, es redzu, kādi cilvēki pie mums nāk - skaisti, kopti, izglītoti, domāju, lielākā daļā arī ar labu statusu savā dzīvē. Tāpēc varu secināt, ka cilvēkiem šo vietu vajag, jo viņi īpaši gatavojas, te nākot. Sievietes ir skaisti sapucējušās, vīrieši gluži kā čipendeili. Ja jau tas nebūtu vajadzīgs un viņiem svarīgi, kāpēc vispār censties? Tāpēc arī saku, ka šī vieta ir kā terapija, kuru cilvēkiem acīmredzami vajag.

Domāju, ka esi no tiem, kas netic monogāmijai, vai tā ir? Vai tomēr uzskati, ka katram savs?

Vajag saprast, ka ne visi cilvēki ir monogāmi. Ir daudz poligāmu cilvēku, kuri pat citādāk nevar. Tas tāpat kā ir cilvēki mierīgāki, ir ekspresīvāki. Bet sabiedrība grib visus piegriezt pēc vienas piegrieztnes - lūk, kāds es esmu, tādiem jābūt arī citiem...