Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" analizē Ukrainai veltītā militārā finansējuma apjomu un to, ko Eiropa plāno darīt ar Krievijas un krievu oligarhu iesaldētajiem aktīviem Eiropā.
Raidījums pēta, kā piekļūt sankcijām pakļauto Krievijas personu aktīviem Eiropā (1)
Ne Eiropas Savienība, ne visa Ramšteinas grupa nav spējusi izveidot efektīvu, mērķtiecīgu un pietiekamu Ukrainas militāro finansēšanas sistēmu. Pērn Igaunija aicināja vienoties par to, lai katra valsts Ukrainai velta 0,25% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Tie kopumā būtu aptuveni 120 miljardu eiro gadā Ukrainas atbalstam
Cik daudz valstis pašlaik atpaliek no iniciētā mērķa – 0,25% no IKP Ukrainai? To apkopojis Ķīles institūts. 2023. gada dati:
- Vācija atvēlējusi Ukrainai 8,85 miljardus eiro jeb 0,22% no sava IKP,
- Polija – 1,5 miljardus eiro jeb 0,19% no IKP,
- Francija devusi divus miljardus eiro, bet 0,25% no IKP būtu 7 miljardi eiro.
- Spānija atvēlējusi 0,7 miljardus eiro, bet 0,25% no IKP būtu 3,7 miljardi eiro.
- Itālija devusi 0,3 miljardus eiro, bet 0,25% no IKP būtu 5 miljardi eiro.
- Latvija apņēmusies Ukrainai palīdzēt tieši 0,25% no IKP apmērā.
Iesaldētas ir Krievijas centrālās bankas rezerves 200 miljardu eiro vērtībā, kas atrodas Beļģijas uzņēmumā "Euroclear". Bet šie nav vienīgie līdzekļi, par kuriem vērts runāt, jo iesaldētiem ir jābūt arī pārējiem Krievijas valsts aktīviem.
Raidījums arī secina, ka kopumā Eiropā ļoti atšķiras valstu pieeja publiskot informāciju par iesaldētiem aktīviem, kas saistīti ar Krieviju.
Vairāk skaties sižetā!