Sprūds: Drošība valdībai ir viena no lielākajām prioritātēm

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Latvija šajos ģeopolitiskajos apstākļos jebkādus scenārijus vērtē ļoti nopietni, otrdien, 16. aprīlī, žurnālistiem norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Valdība otrdien slēgtā sēdē izskatīja divus konfidenciālus un slepenus jautājumus, kuros uzaicinātās personas bija Ārlietu, Aizsardzības, Finanšu ministrijas, Valsts robežsardzes un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji.

Vaicāts, vai slēgtajā sēdes daļā runāts par valsts austrumu robežas stiprināšanu, Sprūds atbildēja, ka tas valdības darbakārtībā ir regulāri. Aizsardzības ministrija uzņēmusies vadošo lomu sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.

303 miljonu eiro ieguldījuma plāns ir ļoti svarīgs kopumā aizsardzības spēju stiprināšanā, lai arī robeža tiek aizsargāta jau šobrīd. "Plāns ir papildinājums tam, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos jebkādus scenārijus vērtējam ļoti nopietni un drošība valdībai ir viena no lielākajām prioritātēm," uzsvēra ministrs.

"Mēs pielāgojamies pašreizējām prasībām gan par žoga būvniecību, lai aizkavētu jebkādas nelegālas migrācijas plūsmas, gan vienlaikus stiprinām militārās pretmobilitātes pasākumus," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka nesen valdības apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.

Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Šogad plānā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēti 25 miljoni eiro.

Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.

Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.

Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais