Vairāk nekā pieciem miljoniem Krievijas iedzīvotāju būs jāmaksā "rēķins par karu" (18)

TVNET | FINANCENET
Foto: EPA/Scanpix

Nodokļu reforma, kuru gatavo Krievijas varasiestādes budžeta papildināšanai, skars līdz pat pieciem miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Pašlaik jau tā Krievijas budžets katru trešo rubli tērē kara vajadzībām, vēsta neatkarīgais Krievijas medijs “The Moscow Times”.

Pēc “Alfa-Bank” analītiķu novērtējuma, ņemot vērā sākotnējos nodokļu reformas datus, kurus pagājušajā nedēļā apstiprināja Valsts dome, sākot ar 2025. gadu, paaugstinātais nodoklis fiziskajām personām būs jāmaksā Krievijas iedzīvotājiem, kas pelna vairāk nekā 150 000 rubļu (1550 eiro) mēnesī. Tas, pēc deputātu teiktā, ļaus “saglabāt Krievijas ekonomikas konkurētspēju”, kā arī “Krievijas nodokļu sistēma kļūs pievilcīgāka, salīdzinot ar citām “draudzīgajām” valstīm, tostarp Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā”.

Ja šī reforma tiks apstiprināta, tad tā skars 3-5 miljonus pilsoņu, norāda analītiķi. Viņi atgādina, ka sākotnēji paaugstināt nodokļus bija plānots tiem pilsoņiem, kuru ienākumi pārsniedz vienu miljonu rubļu gadā (10 300 eiro). Šādā gadījumā “rēķins par karu” būtu jāmaksā vismaz 10 miljoniem iedzīvotāju.

Pēc Krievijas oficiālās statistikas datiem, februārī vidējā alga Krievijā bija 78 432 rubļu (811 eiro) mēnesī, un gada laikā tā pieaugusi par vairāk nekā 13 tūkstošiem rubļu (130 eiro). Tās nominālais pieaugums bija 19,3%, bet reālais, ņemot vērā inflāciju – 10,8%.

Pēc “Bloomberg” datiem tiem, kuriem tiks palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, likme tiks palielināta no 13% līdz 15%. Papildus tiek izskatīts variants noteikt 20% likmi pilsoņiem, kas nopelna vairāk nekā piecus miljonus rubļu gadā (sākot no 416 tūkstošiem rubļu (4300 eiro) mēnesī).

Nodokļu slogu palielināšana tiem, kuriem ir lielāki personīgie un korporatīvie ienākumi, “ir taisnīga”, sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins uzrunā Federālajai sapulcei 29. februārī. Jaunās nodokļu likmes paredzēts fiksēt līdz 2030. gadam, lai “nodrošinātu stabilus un paredzamus nosacījumus jebkādiem ilgtermiņa investīciju projektiem”.

“Augstāki nodokļi no mājsaimniecībām ar lielākiem ienākumiem ļaus Putinam palielināt budžeta ieņēmumus par 0,5 līdz 1% no IKP, kas faktiski kalpos par papildu finansējuma avotu karam Ukrainā,” norāda “Bloomberg” Krievijas ekonomists Aleksandrs Isakovs.

Otrkārt, papildu nodokļi samazināšot kapitāla aizplūšanu un spiedienu uz rubli. Cilvēki, kuriem ir vairāk naudas, būs spiesti vairāk atdot valstij tā vietā, lai iegādātos valūtu vai censtos savus iekrājumus evakuēt ārpus valsts.

Galu galā, kā pieļauj Isakovs, Putinam nepieciešama nauda viņa plānu īstenošanai, tostarp demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Ņemot vērā oficiālo statistiku, pērn Krievijā bijusi zemākā dzimstība kopš 1999. gada.

Svarīgākais
Uz augšu