Putins sola lojālajiem oligarhiem neaizskaramību (17)

“Šeit ir jābūt kādiem veselīgiem ierobežojumiem, un mēs runājam par to ar biznesa pārstāvjiem. Es atbalstu to, lai šāds lēmums tiktu pieņemts nevis prezidenta rīkojuma, bet likumdošanas līmenī,” teica Putins.

Viņš norādīja, ka pašlaik Ģenerālprokuratūra pieprasa nodot valstij tikai tos uzņēmumus, kuri nonākuši privātīpašumā nelikumīgi un “krāpniecisku shēmu rezultātā”.

“Ņēma naudu no valsts bankām, lēti iegādājās kaut kādus aktīvus, pēc tam no šiem aktīviem neatdeva valsts bankām kredītus. Tā ir zagšana,” teica Putins.

Viņš skaidroja, ka privatizācijas laikā valsts īpašumi, kuriem nav “krimināla rakstura”, nedrīkst būt Ģenerālprokuratūras interešu vidū.

Putins izteica pārliecību, ka varasiestādes un bizness atradīs balansu, izstrādājot jaunos grozījumus likumdošanā, kas ierobežos nacionalizāciju. Viņš gan nepaskaidroja konkrēti, kādi kritēriji ļaus uzņēmumu īpašniekiem aizsargāt kompānijas no to nonākšanas valsts rīcībā.

Privāto aktīvu nacionalizācijas gadījumi strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. 2022.-23. gados valsts kontrolē nonākuši vairāk nekā 180 uzņēmumi. Pēc “Novaya Gazeta. Europa” un “Transparency International” aprēķiniem, visbiežāk nacionalizēti militāri rūpnieciskā kompleksa un mašīnbūves, pārtikas un zivjrūpniecības, ostu un nekustamo īpašumu kompānijas. Bieži vien nacionalizēti arī valsti pametušo uzņēmēju aktīvi.

Pēdējo mēnešu laikā valsts kontrolē nonākuši tādi uzņēmumi kā Čeļabinskas elektrometalurģiskais kombināts, Kļimas patronu rūpnīca, autodīleris “Rolf”, “Kubaņ-Vino”, Soļikamskas rūpnīca, sanatorija Gelendžikā, astoņas rūpnīcas Tālajos Austrumos un lielākais makaronu ražotājs “Makfa”. Atsevišķās lietās pret bijušajiem rūpnīcu īpašniekiem sākta lieta par krāpniecību un kukuļiem.

Prokurori tiesās panākuši vairāk nekā triljona rubļu (10,45 miljardu eiro) vērtu uzņēmumu nacionalizāciju. Lielākoties tās ir kompānijas, kas ražo “kritiski svarīgu produkciju Krievijas aizsardzības spējas un ekonomiskās attīstības veicināšanai”.

Tiek norādīts, ka Krievijai ir svarīgi kontrolēt uzņēmumus, kas darbojas kara labā. Kā norādīja “Transparency International” Krievijas nodaļas direktors Iļja Šumanovs, varasiestādēm ir interesants arī īpašums un zeme, it īpaši Maskavā, Piemaskavā, Sanktpēterburgā un dienvidu reģionos, jo tas ļauj kontrolēt arī nozvejas kvotas, kā arī floti.

Paredzams, ka ar šādiem likuma grozījumiem tiks panākts, ka tikai Putinam un viņa režīmam lojālie uzņēmēji varēs būt droši par savu kompāniju saglabāšanu īpašumā. Pārējiem uzņēmējiem tas nozīmēs to, ka agri vai vēlu valsts varēs konfiscēt viņiem piederošos aktīvus.