LTV: Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu domubiedru grupai pievienosies visa partija “Latvija pirmajā vietā" (41)

Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans
Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans Foto: Zane Bitere/LETA

Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Francijas galēji labējās līderes Marinas Lepēnas domubiedriem jaunajā galēji labējā Eiropas Parlamenta (EP) grupā "Patrioti Eiropai" pievienosies ne tikai EP ievēlētais Vilis Krištopans, bet arī partija "Latvija pirmajā vietā", otrdien, 9. jūlijā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

To LTV apstiprināja partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Kā vēsta LTV, to, ka politiskās grupas dibināšanas iniciators Viktors Orbāns tiekas ar kara noziedznieku un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā" nenosoda.

"Ja viņa iniciatīvas un viņa rīcība var veicināt kara izbeigšanu, tad mēs to atbalstīsim. Nekādā gadījumā mēs neiesim un neaizstāvēsim Krievijas darbību Ukrainā," tā LTV skaidroja Šlesers.

Jau ziņots, ka EP oficiāli izveidota jauna labējo frakcija "Parioti Eiropai", kuras iniciators ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Alianse "Patrioti Eiropai" apvieno Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz", Itālijas nacionālkonservatīvo partiju "Līga", kas ietilpst Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītajā koalīcijā, Francijas Nacionālo apvienību (RN) un Austrijas labēji populistisko Brīvības partiju (FPÖ).

Kā vēsta portāls "euractiv.com", grupa sastāv no 13 nacionālajām partijām, kuru mērķis ir atgriezt Eiropas Savienības lielāku suverenitāti un mudināt ieviest stingrākus pasākumus pret nelegālo migrāciju. Patlaban grupā ir jau 84 deputāti no tādām valstīm kā Francija, Ungārija, Čehija, Itālija, Austrija, Nīderlande un citas, un Krištopāns prognozēja, ka to skaits tikai augs.

Politiķis iepriekš atzīmēja, ka saņēmis atteikumu pievienoties EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, Krištopanu uzrunājusi EP Identitātes un demokrātijas grupa, kas, pēc Krištopana vārdiem, iestājas par neatkarīgām valstīm, klimata un migrācijas politikas pārskatīšanu, cīņu ar birokrātiju, kas sakrīt ar partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) programmu.

TVNET jau rakstīja, ka EP vēlēšanas notika jūnija sākumā. Tajās vērā ņemamus panākumus guva labējās partijas, tomēr pastāv šaubas par to spējām sadarboties. Līdz šim tās EP darbojās divās frakcijās un daudzas partijas nebija pievienojušās nevienai no frakcijām.

"Patrioti Eiropai" izpildījuši prasības jaunas EP frakcijas izveidei. Frakcijas izveidei, kam nepieciešami vismaz 23 deputāti, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis.

Kā vēstīts, aizvadītajās EP vēlēšanās no "Jaunās vienotības" (JV) EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no Nacionālā apvienības (NA) - Roberts Zīle un Rihards Kols.

"Latvijas attīstībai" (LA) EP pārstāvēs Ivars Ijabs, "Apvienoto sarakstu" (AS) - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - Krištopans.

Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. JV vēlēšanās saņēma 25,09% balsu, NA 22,07%, LA 9,36%, AS 8,18%, "Progresīvie" 7,45%, "Saskaņa" 7,13% un LPV 6,16% balsis.

No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.

Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē - 47 030.

Kā iepriekš norādīja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), vēlēšanas notika bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās jebkurš iedzīvotājs varējis nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādājis bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju, uzsvēra CVK.

CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes: vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas iespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.

Aktuālais šodien
Svarīgākais