Džonstaunas slaktiņš ir viena no lielākajām masu slepkavībām ASV vēsturē, kad 1978. gada 18. novembrī vienas dienas laikā pēc sektas vadītāja pavēles "pašnāvību" izdarīja 918 cilvēki, no kuriem teju trešdaļa bija bērni. Joprojām daudzi Džima Džounsa dibinātā “Tautas tempļa” sekotājus uzskata nevis par jukuša smadzeņu skalotāja upuriem, bet gan par tiem, kas jukuši paši. Nav brīnums, jo pie pilna prāta esošs cilvēks visai dīvainu ideju vārdā taču neliks saviem bērniem iedzert indi un neindēsies pats. Diemžēl vēsturē līdzīgu stāstu par sektu sēto ļaunumu netrūkst, tomēr Džonstaunas slaktiņš noteikti ir viens no spilgtākajiem un traģiskākajiem.
Džonstauna bija reliģiska komūna Gajānā, Dienvidamerikā, ko vadīja Džims Džounss. Mācītājs ar savu harismātisko personību, izcilajām oratora spējām un fiksāciju uz pilsoņu tiesībām spēja ap sevi pulcināt tūkstošiem sekotāju. Sākotnēji Džounsa “Tautas tempļa” sektas mērķi bija saistīti ar labdarību, kā arī tajā bija ļauts iestāties visu rasu pārstāvjiem, tomēr līdz 1970. gadiem tā radikalizējās. Šķietami veselīgās kopienas idejās nāve ienāca, kad Džounss savu komūnu pārcēla uz Gajānu Dienvidamerikā un kļuva izteikti paranoisks. Lai nu kā, vismaz sākumā lielākā daļa viņa sekotāju priecājās, ka nu var dzīvot komūnā prom no kapitālisma žņaugiem.
Kāds Džonstaunas slaktiņa upura ģimenes loceklis medijam “The Washington Post” reiz pastāstīja par vēstuli, kuru tam bija atsūtījusi sektas dalībniece. Tajā bija rakstīts: “Man klājas labi. Mēs audzējam dažādus augļus un dārzeņus. Es šeit palikšu. Es tagad esmu brīva un laimīga, ar mani ir meitenes, un tu zini, cik man tas ir svarīgi.”