Publicēta karte ar iespējamo frontes līniju Trešā pasaules kara gadījumā (71)

Ar ļoti lielu iespējamību galvenie konflikta frontes punkti būs Baltijas valstis, Somija, un Suvalku koridors. Ņemot vērā pastāvošos draudus, Igaunija un Latvija jau gada sākumā panāca vienošanos ar Lietuvu par sauszemes spēku stiprināšanu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet oktobrī NATO pastiprināja kontroli šajā reģionā, Vācijas pilsētā Rostokā atklājot alianses operatīvās grupas “Baltijas jūra” komandcentru.

Tāpat Krievijas agresijas draudu zonā atrodas Gruzija un Moldova, kuras nav NATO dalībvalstis. Kemlis savu spiedienu varētu izvērst arī pret Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju. Eksperti neizslēdz, ka sarežģījumi varētu skart arī Turciju, kas robežojas ar Dienvidkaukāzu, tostarp ar Gruzijas teritorijām.

“Eiropas valstu līderi ne reizi vien ir brīdinājuši, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam agresija pret Ukrainu ir tikai pirmais solis. “Newsweek” karte norāda uz potenciālo frontes līniju, ja Putins lems turpināt karadarbību un pārnesīs to uz Eiropu,” teikts materiālā.

Žurnālisti atgādina, ka Kremlis jau ir formulējis savu agresiju pret Ukrainu kā “karu starp Maskavu un NATO”. Tiesa gan, tā kā Ukraina nav NATO dalībvalsts, līdz ar to alianse neisaistās kaujās pret Krievijas spēkiem.

Tiek atgādināts, ka NATO pastāv 5. pants, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei. Ģenerālleitnants Jirgens Joahims fon Zandarts, kurš ir bijušais daudznacionālā NATO korpusa vadītājs Ziemeļautrumos, paziņoja medijam, ka Maskavai varētu būt “daudz variantu” kā pārbaudīt 5. panta darbību praksē, piemēram, īstenojot ļoti ierobežotu teritorijas sagrābšanu kādā no NATO dalībvalstīm.

“Runājot par nākotnes potenciālajiem karstajiem punktiem, Baltijas valstis var kalpot kā “testa poligons” NATO vienotības pārbaudīšanai. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir liela krievvalodīgo populācija, ko Putins parasti pauž kā galveno iemeslu intervencei,” norāda politikas zinātnes profesors Viljams Maks.

Eksperti norāda, ka faktiski Krievijas uzbrukums NATO iezīmēs Trešo pasaules karu, un tālākās eskalācijas ceļš nav prognozējams.

“Ja NATO spēs saglabāt vienotību, neraugoties uz Krievijas labākajiem centieniem sēt haosu un šķelšanos, tas dramatiski samazinās Putina izredzes paplašināt viņa sākto karu ārpus Ukrainas,” norāda Maks.

Iepriekš vēstīts, ka Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) prezidents Bruno Kāls brīdināja, ka Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar rietumvalstīm, taču pirms tam tā var mēģināt panākt NATO šķelšanos. Viņa ieskatā pirms Krievijas vispārējā uzbrukuma varētu notikt vietēja mēroga operācijas, kuru mērķis būtu pārbaudīt NATO gatavību piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, trešdien norādīja Kāls.

Runa ir par to, ka Maskava mēģinās pārbaudīt NATO dalībvalstu apņēmību sniegt tiešu militāru palīdzību citai alianses dalībvalstij, kas nostiprināta NATO hartas 5. pantā.

Savukārt Zviedrija novembrī sāka izsūtīt miljoniem brošūru ar ieteikumiem iedzīvotājiem, kā sagatavoties iespējamam karam, un Somija atklāja jaunu tīmekļa vietni.

"Drošības situācija ir nopietna, un mums visiem ir jāstiprina mūsu noturība pret dažādām krīzēm un iespējamu karu," sacīja Mikaels Frisels, kurš vada Zviedrijas Ārkārtas situāciju civilās aizsardzības aģentūru (MSB), kas izsūtīja brošūras.

Tikmēr Somijas valdība atsevišķā pasākumā atklāja tīmekļa vietni, kurā apkopota informācija par gatavību dažādām krīzēm.

Abas ziemeļvalstis atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes politikas un iestājās ASV vadītajā NATO pēc tam, kad Krievija 2022. gada februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.