Galvenie šīs modrības nodrošinātāji ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu un savlaicīgas skrīninga pārbaudes. Ņemot vērā, ka cilvēka papilomas vīruss, kurš var izraisīt dzemdes kakla vēzi, bieži tiek iegūts seksuāli transmisīvā ceļā, no tā tomēr ir grūti izvairīties, bet pozitīvs cilvēka papilomas vīrusa testa rezultāts vēl nenozīmē, ka attīstīsies vēzis.
Sievietēm, kurām skrīninga testos konstatē izmaiņas, nav pamats uztraukumam un nav jākrīt izmisumā, ja, piemēram, rinda uz kolposkopijas izmeklējumu ir vairākus mēnešus ilga, mierina Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina, kuru aicinājām uz interviju par dzemdes kakla vēža modrības nepieciešamību.
– Kā rodas dzemdes kakla vēzis, kas to izraisa un ko tas apdraud? Kas ir būtiskākie iemesli vakcinēties pret CPV un atsaukties skrīninga aicinājumiem?
– Mums ir zināms, ka >99% dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV), tāpēc, ja CPV nebūs, tad nebūs tik nopietnas sabiedrības veselības problēmas kā dzemdes kakla vēzis un arī ievērojami samazināsies maksts, vulvas, anālā kanāla, mutes/rīkles dobuma un dzimumlocekļu vēža gadījumu skaits. Tātad vakcinācija ir primārā profilakse, un, vakcinējot jauniešus no 12 līdz 18 gadiem, mēs viņiem mazinām risku dzīvē saskarties ar CPV un tā radītām ļaundabīgam saslimšanām, kas ir ne tikai dzemdes kakla vēzis. Kopumā pasaulē ap 5% no visiem vēžiem, kas sastopami, ir CPV izraisīti. Tātad ja mums nebūtu vīrusa, mēs bieži vien neredzētu arī tās lokalizācijas, kas ir ārpus dzemdes kakla. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīnings, kas ir sekundārā profilakse, ir ārkārtīgi būtisks, jo dzemdes kakla vēzis attīstās ļoti lēni. Tas nav kā citu lokalizāciju vēži, kas var būt gana strauji. Dzemdes kakla vēža gadījumā no brīža, kad inficējas ar vīrusu, līdz sliktākā scenārija brīdim, kad attīstās vēzis, paiet vairāki gadi vai pat gadu desmiti, līdz ar to skrīningā mērķis ir atpazīt riska grupu jeb sievietes, kurām varētu būt kādas šūnu izmaiņas, kas vēl ir labdabīgas, un mēs tās varam veiksmīgi novērst, lai tālāk neattīstītos ļaundabīgas saslimšanas. Mūsu mērķis nav meklēt vēzi, bet meklēt šo riska grupu, un tas arī būtu jāuzsver katram ārstam, skaidrojot, ka, veicot skrīningu un atklājot izmaiņas, tas nenozīmē, ka ir vēzis. Lielākoties tās ir labdabīgas izmaiņas, bieži tās pašas spontāni izzūd, vienkārši ir nepieciešama novērošana.