/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/28/16689517t1h9631.jpg)
Grieķijas Santorini salu jau vairākas nedēļas satricina neskaitāmi pazemes grūdieni, kas satrauc gan iedzīvotājus, gan tūristus. Pašlaik neviens nevar droši prognozēt turpmāko notikumu gaitu – vai gaidāma spēcīga zemestrīce, vulkāna izvirdums vai pat cunami. Šī sala ir piemērs ģeoloģiskajām briesmām, kas pastāv visā Vidusjūras reģionā. Gan no Itālijas, gan arī Grieķijas jūrā stiepjas optiskie kabeļi, kas varētu savlaicīgi brīdināt par gaidāmajām briesmām, taču darbs šajā jomā nenotiek tik gludi, kā varētu vēlēties.
Visur, kur notiek ģeoloģiskas kustības, bieži ir jāņem vērā cunami risks. Bīstama situācija var ātri izveidoties arī citur, piemēram, Etnas vulkāna Sicīlijā vai Āfrikas plātnes ziemeļu robežas dēļ, kas vairākkārt izraisījusi spēcīgas zemestrīces Itālijā un Grieķijā. Baisos plūdmaiņu viļņus var izraisīt ne tikai zemestrīces, bet arī vulkānu izvirdumi vai zemes nogruvumi virs un zem ūdens virsmas. Tas apgrūtina agrīno brīdināšanu. Turklāt Vidusjūra ir maza, tāpēc apdzīvotās un neaizsargātās piekrastes ir ļoti tuvu, un plūdmaiņu viļņi nāk vēl ātrāk.
Santorini atrodas uz Egejas jūras tektoniskās plātnes, kas ir seismiski aktīva zona, un vēsturiski šī teritorija ir saistīta ar ievērojamiem vulkāniskiem un seismiskiem notikumiem.