Publiskots potenciālais Ukrainas kara pamiera plāns; ir kāda problēma plāna īstenošanai (13)

GCSP ekspertu grupa pirmo reizi publiskojusi 31 lappusi garo dokumentu, kurā detalizēti aprakstītas tehniskas nianses tam, kā būtu iespējams kontrolēt un nodrošināt uguns pārtraukšanu Ukrainā gar vairāk nekā 1200 kilometrus garo frontes līniju. Lai arī dokumentu NYT publicēja svētdien, tas sāka izplatīties vēl februārī pa konfidenciāliem kanāliem. Šo dokumentu ņēma vērā kā ASV, tā Krievijas un Ukrainas ārpolitikas eksperti, kas pietuvināti savu valstu valdībām, precizē NYT.

Šveices valdības finansētā GCSP dokuments ir viens no detalizētākajiem pamiera šabloniem Krievijas – Ukrainas karā. Tajā aprakstīti vairāki mērķi, kuri paredz pāreju “no teorētiskiem uz praktiskiem” lēmumiem.

Ņemot vērā publiskotos materiālus, eksperti piedāvā radīt Ukrainā buferzonu – ne mazāk kā 10 kilometrus platu, kas nošķirtu abas karojošās armijas. Lai uzraudzītu pamiera ievērošanu, būtu nepieciešams piesaistīt vismaz 5000 privātpersonas un likumsargus, kas veiktu regulāru patrulēšanu.

Dokumentā teikts, ka drošības nodrošināšanai būtu nepieciešami vismaz 10 000 ārvalstu karavīri. Savukārt novērotājiem būtu jāziņo par uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu un par to, vai buferzonas tuvumā neatrodas smagais bruņojums. Paredzams, ka šāda misija būtu īstenojama ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mandātu.

Turklāt GCSP eksperti piedāvā starptautisko novērotāju darbu apvienot ar Krievijas un Ukrainas militārpersonu veidotu komisiju. Šāda institūcija ļautu abām karojošajām pusēm saukt pie atbildības pamiera režīma pārkāpējus, kā arī ļautu risināt dažādus jautājumus, piemēram, ķīlnieku atbrīvošanu, atmīnēšanas darbus, kā arī civilo koridoru izveidi caur buferzonu.

“Tā būtu sarežģīta bezprecedenta problēma,” sacīja domnīcas RAND Krievijas analītiķis Samuels Šaraps.

Viens no iemesliem – Krievijas okupētās teritorijas garums ir aptuveni piecas reizes lielāks nekā demilitarizētā zona, kas sadala Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju. Vēl viens iemesls, kā norāda Šaraps, ir ieroču daudzveidība, kādu lieto abas karojošās puses.

Tiek norādīts, ka dokumenta tapšanā piedalījušies ASV, Eiropas Savienības, Ukrainas un Krievijas pārstāvji.

Pēc GCSP direktora Tomasa Grēmingera teiktā, starp ekspertiem, kas piedalījušies dokumenta tapšanā, bijuši starptautisko organizāciju darbinieki un bijušie militārie komandieri ar pieredzi miera uzturēšanas operācijās. Viņi visi pieprasījuši anonimitāti.

“Mums nācās būt ļoti atturīgiem. Rīkojām konfidenciālas diskusijas starp Ukrainas, Krievijas, ASV un Eiropas ārpolitikas un militārajiem ekspertiem,” pauda Grēmingers.

Pēc viņa teiktā, visu tikšanos dalībnieki, kuru personības netiek atklātas, darbojās kā privātpersonas, lai gan tika pieļauts, ka viņu pārstāvēto valstu valdības tiks informētas par šāda dokumenta izstrādi. Sākotnējās tikšanās notika vēl 2022. gadā, kad tika nodibināts sakaru kanāls ar Maskavu. Līdz 31 lappusi garā dokumenta izstrādei tika apspriesti citi scenāriji – uguns pārtraukšanai vai militāro darbību ierobežošanai.

Putins – miera plāna īstenošanas galvenais apdraudējums

Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka lielākais apdraudējums plāna īstenošanā, kas ļautu nodrošināt noturīgu pamieru, ir Krievijas diktatora Vladimira Putina nostāja. Tiek pausta skepse attiecībā uz Putina gatavību piekrist uguns pārtraukšanai, kā arī to ievērot.

“Krievijas amatpersonas līdz pat pašam kara sākumam uzsvēra, ka Putinam nav ne mazāko nodomu iebrukt Ukrainā. Domājams, ka nekāda novērošanas un miera uzturēšanas misija neatturēs Putinu no jauna kara sākšanas Ukrainā, ja viņš to izdomās,” raksta NYT.

Savukārt Berlīnes Starptautiskās drošības jautājumu institūta Krievijas eksperts Janis Klūge, komentējot ticamākos scenārijus pauda, ka “ir bīstami paļauties uz ilūzijām”, runājot par neizbēgamu pamieru.

“Es nedomāju, ka Krievija piekritīs jebkādam scenārijam, kurā Ukraina turpina pastāvēt kā neatkarīga un suverēna valsts – pat ar teritorijām, kuras Krievija kontrolē,” sacīja Klūge.