Švinka: Dzelzceļa un ostu attīstībā jākoncentrējas uz sadarbības stiprināšanu

Ministrs sacīja, ka LDz zaudējumi ir skaidrojami ar Krievijas tranzīta norietu, un tā ir vēlama parādība.

Viņš arī uzsvēra, ka LDz un ostām ir jāpārorientē bizness no Krievijas uz citiem tirgiem gan praktisku, gan principiālu iemeslu dēļ.

Švinka sacīja, ka LDz strādā, lai samazinātu izdevumus, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību ar maksimāli zemu ietekmi uz valsts budžetu. "Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un valsts potenciālos apdraudējumus, ir svarīgi nodrošināt dzelzceļa valsts kritiskās infrastruktūras drošu darbību jebkuros apstākļos," uzsvēra ministrs.

Viņš papildināja, ka dzelzceļam un ostām ir jāpārorientējas uz jauniem attīstības virzieniem.

Ministrs pauda, ka ostas vairs nevarēs rēķināties ar tādiem kravu apmēriem, kādi bija agrāk, tāpēc tiek attīstīti jauni virzieni, piemēram, nišas produktu apkalpošana un sadarbības stiprināšana ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, Centrālāziju, Rietumeiropu un Ziemeļameriku.

"Paralēli tiek strādāts pie jaunu iekšzemes kravu piesaistes, tostarp veidojot intermodālos termināļus pie graudu elevatoriem, industriālajiem parkiem un koksnes pārkraušanas punktiem," piebilda ministrs.

Pēc viņa teiktā, Latvijai ir jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu eksportu, tādēļ būtiska loma ir arī rūpniecības attīstībai ostu un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) teritorijās. "Šobrīd Ventspilī un Liepājā aktīvi tiek attīstītas rūpniecības zonas, un Liepājā top arī dzeramā ūdens eksporta termināls. Tāpat ostās tiek piesaistītas investīcijas atjaunīgās enerģētikas projektiem, piemēram, zaļā amonjaka un metanola ražošanai, atkrastes vēja parku apkalpei, kā arī saules un ūdeņraža projektiem," minēja ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka svarīgs ir arī militārās mobilitātes aspekts, jo ostas kļūst par loģistikas atbalsta punktiem drošības vajadzībām. Papildu tam ostām ir potenciāls arī kā cilvēku savienojamības punktiem, attīstot prāmju pārvadājumus, pasažieru termināļus un kruīzu tūrisma piedāvājumu.

Jau ziņots, ka LDz koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro.

Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 155,101 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt LDz zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem pērn pieauga par 81,4% - līdz 58,86 miljoniem eiro.

Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV) iepriekš norādījusi, ka no satiksmes ministra sagaida redzējumu saistībā ar LDz zaudējumiem.

LDz pārstāvji iepriekš skaidroja, ka turpinoties dzelzceļa kravu apjomu lejupslīdei, LDz aktīvi strādā pie savas pamatdarbības izmaksu mazināšanas un 2024.gadā tās samazinātas par 14,5 miljoniem eiro. Vienlaikus, ņemot vērā patreizējos ģeopolitiskos apstākļus, kuros nevar prognozēt kravu apjomu būtisku pieaugumu, 2024.gadā ir samazinājusies LDz aktīvu vērtība kravu pārvadājumos izmantojamajai infrastruktūrai.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".