/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/06/12/16916802t1h2f8d.jpg)
Saeimas opozīcijas deputāti nav apmierināti ar Latvijas sabiedriskā medija (LSM) priekšvēlēšanu diskusijas vadītāja aicinājumu runāt latviski, nevis latgaliski, kas izskanēja Rēzeknes deputātu kandidātu diskusijā pēc jautājuma par latgaliešu valodu, liecina iesniegums, ko ceturtdien skata Saeimas Pieprasījumu komisija.
Deputāti Edmunda Teirumnieks (NA), Ilze Indriksone (NA), Juris Viļums (AS), Jānis Dombrava (NA), Uģis Mitrevics (NA), Edvīns Šnore (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Linda Matisone (AS), Raivis Dzintars (NA) un Česlavs Batņa (AS) iesnieguši pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei (P) "Par latgaliešu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos".
Deputāti nav mierā, ka priekšvēlēšanu diskusijā "Izvēlies nākotni!" Latvijas Televīzijā, kurā piedalījās Rēzeknes deputātu kandidāti, tā vadītājs Guntis Bojārs teica: "Nu, bet šajā gadījumā lūgums, runājiet ar mani latviski." Tas noticis pēc tam, kad deputāta kandidāts Andris Morozovs ("Sarauj, Latgale!") uz jautājumu, kā veicināt latgaliešu valodas popularitāti, sāka atbildēt latgaliski.
Deputāti uzskata, ka ar šādu rīcību netiek nodrošināta Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktais valsts pienākums veicināt latgaliešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais pienākums veicināt sabiedrības izpratni par latgaliešu valodu, tās lietojumu. Tāpat parlamentārieši norāda uz LSM pienākumu veidot programmas tostarp latgaliešu valodā.
Pēc diskusijas Bojārs "Facebook" atvainojās par radušos situāciju.
"Ļoti atvainojos. Noteikti neesmu vēlējies darīt kādam pāri un aizskart jūsu latgalisko identitāti, un atzīstu savu pieļauto kļūdu priekšvēlēšanu diskusijā par Rēzekni. Precīzi manam aicinājumam būtu bijis jāskan, ka aicinu visus klātesošos diskutēt latviešu literārajā valodā," raksta raidījuma vadītājs.
Vienlaikus viņš atzīst, ka nezina, vai bija jādod iespēja kandidātiem debatēt latgaliski.
Savukārt Lāce atbildes vēstulē konkrētās situācijas izvērtēšanā aicina vērsties Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda vai Latvijas Mediju ētikas padomē.
Atbildes vēstulē arī pausts, ka latgaliešu valodas saturs un Latgales reģiona mediji tiek atbalstīti Mediju atbalsta fonda (MAF) Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmā. Īpaši atbalstīti tiek projekti, kas veicina latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Esot pieaudzis atbalstīto projektu skaits, kas nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. 2023.gadā tie bija deviņi projekti, 2024.gadā - 16 projekti, bet 2025.gadā - 22 projekti. Šogad šiem projektiem kopumā piešķirti 497 152 eiro.
MAF Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmā Latgales reģiona medijiem ir pieejams atsevišķs finansējums konkursā "Latgales reģions", norāda Kultūras ministrijā. Tāpat Latgales reģionālie mediji var iesniegt projektus arī Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas konkursos "Sabiedriski nozīmīgs saturs" un "Sadarbības projekti ar Latgales reģiona medijiem".
MAF Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmā kopā visos konkursos Latgales reģionālajiem medijiem 2025.gadā piešķirti 682 088 eiro.
Tāpat ministrijā norāda, ka Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanu apgrūtina valsts budžetā nepietiekamais finansējums. Tomēr finansējums Latgales medijiem tiek piešķirts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā "Vēsturisko zemju attīstības programma" Latgales kultūras programmā. 2025.gadā pieciem projektiem sadalīti 17 500 eiro, bet VKKF konkursos atbalstu saņem izdevumi latgaliešu valodā, 2025.gadā tie bija 67 000 eiro.