NATO karavīru skaits Baltijas valstis pieaugs un savas vienības reģionā varētu izvietot Lielbritānija, Vācija, Ungārija, Kanāda, Norvēģija un Beļģija, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Vējonis ar komisijas deputātiem pārrunāja NATO Velsas samitā pieņemtos lēmumus. Samitā tika pieņemts kaujas gatavības paaugstināšanas plāns, ar kura palīdzību plānots nodrošināt NATO līguma 5.panta spēju stiprināšanu. «Plāna pieņemšana notika izvērtējot Eiropas drošības situāciju, kas izveidojās pēc notikumiem Ukrainā. Pamatojoties ar šo izvērtējumu tika izveidots kaujas gatavības paaugstināšanas plāns,» skaidroja ministrs.
Kā galvenos ieguvumu no plāna apstiprināšanas ministrs minēja lēmumu, ka NATO austrumu flangā tiks uzturēta patlaban izvērsto kaujas vienību klātbūtne. «Klātbūtne tiks palielināta vai samazināta orientējoties saskaņā ar situācijas attīstību Ukrainā un saistībā ar to, kādas darbības veiks Krievija,» skaidroja aizsardzības ministrs. Plāns paredzot arī to, ka reizi gadā tiek veikta pārvērtēšana un tiek pieņemts lēmums - palielināt vai samazināt NATO spēku klātbūtni. «Patlaban ir runa par klātbūtnes pastiprināšanu. Šobrīd Latvijā atrodas 150 ASV karavīri un nākotnē karavīru skaits pieaugs,» uzsvēra Vējonis.
NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs varētu notikt uz rotācijas pamata un šobrīd interesi par piedalīšanos rotācijā izteikušas Lielbritānija, Vācija, Ungārija, Kanāda, Norvēģija un Beļģija, norādīja ministrs. Sarunas turpinās arī ar citām valstīm.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijai Velsas samits iezīmējās ar vairākiem būtiskiem lēmumiem - tika apstiprināts NATO reaģēšanas plāns, parakstīts protokols par dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos, parakstīts līgums ar Lielbritāniju par bruņumašīnu iegādi, kā arī norisinājās vairākas divpusējās tikšanās ar sabiedrotajiem.
