RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Fotoradariem raksturīgs «ķengura efekts»

TVNET 106
Foto: Flickr/miguel m2010

Starptautiski veiktie pētījumi ir pierādījuši ātruma fotokameru jeb fotoradaru pozitīvo ietekmi. Aprēķināts, ka tādu satiksmes negadījumu skaits, kuros tiek gūti ķermeņa ievainojumi, ceļa posmos, kas aprīkoti ar fotoradariem, samazinās par 20%.*

Pētījumā īpaša uzmanība veltīta arī fotoradaru «blakusefektiem», ieskaitot «ķengura efektu» – strauja bremzēšana, ieraugot fotoradaru, kam seko strauja ātruma palielināšana, pabraucot tam garām.

Pētījums norāda, ka pastāv atšķirības starp statisko un pārvietojamo fotoradaru radītajiem efektiem. Statiskie fotoradari uzskatāmi par efektīvākiem, jo ar to palīdzību satiksmes negadījumu skaits samazinās par 35%, savukārt pārvietojamo fotoradaru gadījumā šis rādītājs ir 14%.*

«Ātruma pārsniegšana ir galvenais autovadītāju izraisīto satiksmes negadījumu faktors.

Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot dažādas metodes un instrumentus, ieskaitot fotoradarus, lai mainītu autovadītāju sliktos ieradumus un aicinātu viņus ievērot ātruma ierobežojumus,» norāda Renault Braukšanas Skolas vadītājs.

Fotoradara radītais efekts ilgst maksimums 10 kilometru garumā pēc pabraukšanas tam garām. Šis attālums palielinās gadījumā, ja ierīces ir labi atzīmētas un saredzamas jau no liela attāluma, kā arī tad, ja informācija par fotoradaru izvietota dažus kilometrus pirms tā. Ar šādām darbībām var izvairīties arī no «ķengura efekta».

«Pēkšņai bremzēšanai un straujai ātruma palielināšanai ir negatīva ietekme uz vienmērīgu satiksmi,

vidi un ceļu satiksmes drošību. Ja šie argumenti nepārliecina autovadītājus, tad ir vērts pieminēt arī ekonomisko aspektu. Vienmērīga braukšana nozīmē degvielas ekonomiju,» skaidro Renault Braukšanas Skolas instruktori.

Šobrīd Latvijā uz ceļiem darbojas četri Valsts policijas fotoradari, kas darbību sāka 2008.gadā. Līdz 2012.gada 29.septembrim uz Latvijas ceļiem darbojās 61 fotoradars – 27 stacionārie un 34 pārvietojamie, tomēr sakarā ar līguma laušanu ar «V-traffic» šo fotoradaru darbība uz laiku pārtraukta. Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam «Vitronic Baltica un partneri» kopumā bija jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari.

* SWOV Fact sheet, Speed cameras

106 Komentāri