Laikā, kad Latvijas makroekonomikā vērojam atveseļošanās tendences un valdība plāno dažādu nodokļu samazināšanu, pienācis laiks izvērtēt obligāto maksājumu apjomu, kurš jāmaksā autovadītājiem.
Viedoklis: Autovadītājs nav «slaucama govs»! (51)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salīdzinot Baltijas valstu autovadītāju nodokļu un nodevu maksājumu apjomu, atklājas, ka šajā ziņā Latvija joprojām ir absolūtā līdere, kas bremzē mūsu konkurētspēju un pievilcību kopējā Baltijas ekonomiskajā telpā. Tādēļ aicinām uz diskusiju par pakāpenisku autovadītāju obligāto maksājumu samazināšanu Latvijā, lai mēs kļūtu konkurētspējīgi un panāktu patiesu izrāvienu. Lai Latvija dažādos tautsaimniecības attīstības reitingos vienmēr nebūtu kā trešais tēva dēls.
Maksājumu izlīdzināšana Baltijas valstu autovadītājiem dotu tikai ekonomisku stimulu pilnvērtīgākai attīstībai, jo tieši zemāki nodokļi veicina ekonomikas, tajā skaitā uzņēmējdarbības attīstību. Lielākajai daļai iedzīvotāju auto ir viņu ekonomiskās dzīves svarīgs elements, tās rezultātā tiek radīta kāda vērtība, kuru apliek ar nodokli, tādējādi pildot valsts maku.
Maksā 17 reizes vairāk nekā igauņi un 3 reizes vairāk nekā lietuvieši
Ja jau makroekonomiskā situācija valstī ir cerīga un tiek plānots, ka līdz 2015. gadam IIN Latvijā tiks pakāpeniski samazināts un sasniegs 21%, tiks samazināti nodokļi darbaspēkam, tiek diskutēts par iespēju samazināt PVN un solīts palielināt neapliekamo minimumu un summu par apgādājamiem, kādēļ autovadītāji, kas ir sabiedrības aktīvākā daļa un nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, joprojām tiek izmantoti kā «slaucamas govis» un viņu maksājumu apjoma samazinājums pat netiek apspriests? Ja uzņēmumam par saviem transporta līdzekļiem būtu jāmaksā mazāk, tas atstātu ietekmi arī uz inflācijas pieaugumu.
Šobrīd izdevumi, lai ar tikko nopirktu auto drīkstētu braukt Latvijā, septiņpadsmit reizes pārsniedz izdevumus Igaunijā un trīs reizes Lietuvā. Kaimiņos nav jāmaksā par pirmo reģistrāciju un nav dabas resursu nodokļa, kura ietekme uz vides tīrību līdz šim ir miglā tīta. Pie kam Lietuvā tehniskā apskate ir reizi divos gados, kas arī atstāj iespaidu uz izdevumiem par auto. Ja vēl šīm nodevām būtu konkrēta ietekme uz ceļu kvalitāti, tomēr pērn netika uzbūvēts neviens metrs jaunu ceļu.
Savukārt, salīdzinot izdevumus pirmo trīs gadu laikā, Latvijas autovadītājs samaksā 757 eiro, lietuvietis 42, bet igaunis 195 eiro. Tajā pašā laikā maksa par degvielu trīs kaimiņvalstīs ir līdzīga un Latvijā dažkārt pat nedaudz augstāka (www.energy.eu/prices). Mūsu ekonomikas atveseļošanās dod ne tikai iespēju, bet rosina nepieciešamību diskutēt par maksājumu sloga samazināšanu autovadītājiem kā ekonomiski aktīvākajai sabiedrības daļai.