LTAB: Iniciatīva izskaust OCTA atlīdzību izmaksas naudā nav atbalstāma (1)

«Nelegālas uzņēmējdarbības apkarošana un vēlme sakārtot nozari nenoliedzami ir atbalstāma iniciatīva, tomēr pilnībā atsakoties no naudas izmaksas kā apdrošināšanas atlīdzības iespējas, tiktu pārkāptas patērētāju tiesības un ierobežota to izvēles brīvība, līdz ar ko, šādi priekšlikumi noteikti nebūtu atbalstāmi», uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics

2011. gada rudenī stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kuri paredzēja, ka apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzeklim nodarītiem zaudējumiem auto īpašnieks var saņemt naudā bez PVN. Savukārt, ja autoīpašnieks patiešām ir veicis transportlīdzekļa remontu un spēj uzrādīt darījumu apliecinošus dokumentus, autoīpašniekam tiks atlīdzināta PVN summa. Šādi grozījumi, veicināja ne tikai plašāku remontpakalpojumu izmantošanu, novēršot CSNg iesaistītā transportlīdzekļa bojājumus, bet arī ļāva nodrošināt, ka ceļu satiksmē piedalās tehniskā kārtībā esošs un braukšanai drošs transportlīdzeklis. Būtiski arī, ka pateicoties apdrošinātāju un autoremontuzņēmuma veiktajiem norēķiniem, tiek nodrošināta nodokļu samaksa valstij.

«Krīzes periodā, līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, pieauga to CSNg cietušo transportlīdzekļu īpašnieku skaits, kuri pēc avārijas vēlējās saņemt zaudējumu atlīdzību naudā. Kā rezultātā, nereti transportlīdzekļi tika remontēti nelegālos servisos vai pat apšaubāmās garāžās, nesaņemot pretī nekādus darījumu apliecinošus dokumentus, un vairumā gadījumu neesot arī pārliecinātiem par veiktā remonta kvalitāti. Protams, ka izvēloties remontēt savus spēkratus šādā veidā, autoīpašnieki veicināja pelēko ekonomiku, kā arī tika kropļota konkurence. Tomēr analizējot pēdējā laika situāciju, jāteic, ka tā pamazām mainās un arvien vairāk autoīpašnieku pēc CSNg, piesakot zaudējumus atbildīgajam apdrošinātājam, uzreiz izvēlas saņemt pakalpojumu, nevis atlīdzību naudā. To apliecina arī mūsu dati, jo, ja pavērojam statistiku par pēdējiem gadiem, tad redzams, ka, lai gan kopumā joprojām vairumā gadījumu apdrošināšanas atlīdzība par CSNg bojātu transportlīdzekli tiek saņemta naudas izmaksas veidā, autoīpašnieku īpatsvars, kuri izvēlas saņemt transportlīdzekļa remontu, arvien palielinās. Salīdzinājumam ar pērno gadu pieaugums sastāda 10%. Šāda autovadītāju izvēle par labu autoservisiem ir saprotama, jo ir daudzi plusi, kāpēc neizvēlēties skaidras naudas darījumu», skaidro Juris Stengrevics.

Vienlaikus LTAB uzsver, ka vēlme sakārtot nozari nekādā mērā nevar notikt uz patērētāju rēķina.

«Mēs pilnībā atbalstām iniciatīvu sakārtot nozari, tomēr cīņā ar autoservisiem, kas nemaksā nodokļus vai kā citādi pārkāpj likumu, nevar iesaistīt patērētāju, un tā nevar būt dominējošāka par patērētāju tiesībām un to vēlmi izvēlēties, kad, kur un pie kā pakalpojumu pirkt. Ir arī daudz gadījumu, kad autoīpašniekam tomēr ir izdevīgāk izvēlēties naudas darījumus, nevis saņemt remonta pakalpojumus. Piemēram, gadījumos, kad autoīpašnieks, pēc CSNg ir nolēmis automašīnu pārdot, nenovēršot spēkrata vizuālos bojājumus. Neviens viņam šādu darbību nevar liegt. Tāpat mēdz būt situācijas, kad CSNg rezultātā automašīna ir pilnībā iznīcināta un nav izmantojama turpmākai ekspluatācijai. Saņemot atlīdzību naudā, autoīpašnieks var iegādāties citu spēkratu, nevis censties saremontēt lūzni, kurš būtu apdraudējums pašam, kā arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tādēļ iniciatīva par skaidras naudas darījumu ierobežošanu nav atbalstāma.», informē Juris Stengrevics.

Saskaņā ar LTAB datiem, saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2014.gada 6 mēnešos par transportlīdzekļu bojājumiem kopumā ir pieņemti 14 117 lēmumi par kopējo summu 11 689 857 Euro. Savukārt par transportlīdzekļa bojāeju, šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieņemti 1 206 lēmumi par kopējo summu 2 152 637 Euro apmērā.