No RD piedzen kompensāciju par akas vāka nodarītiem bojājumiem (20)

Vadītājam blakus sēdēja sieva, kura bija bērniņa gaidībās (bērniņš piedzima 3 dienas pēc šā notikuma). Ja akas vāka atlūzusī puse būtu parauta vēl dažus centimetrus augstāk, tad tā ietriektos pasažiera sēdeklī, nogalinot visus tur sēdošos. Rīgas dome tiesā nevarēja iesniegt nevienu pierādījumu, ka šis akas vāks būtu apskatīts pēdējo piecu gadu laikā vai vispār kaut reizi pēc tā uzlikšanas. Ar Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 26.septembra spriedumu lietā Nr.C27175312 no Rīgas domes tika piedzīti zaudējumi EUR 399,20 apmērā, kuri sastāv no cita auto nomas bojātā auto remontdarbu laikā un apdrošināšanas pašriska (daļa, kuru KASKO apdrošināšanas gadījumā sedz apdrošinātais). Pirmās instances tiesa bija nospriedusi piedzīt arī morālā kaitējuma atlīdzību EUR 399,20 apmērā. Lai gan Rīgas dome par šo spriedumu var iesniegt kasācijas sūdzību, ar 99% pārliecību var teikt, ka tā netiks pieņemta izskatīšanai. Tāpēc šīs lietas kontekstā apskatīsim dažus būtiskus juridiskus u.c. aspektus.

Taču vispirms nedaudz par nelaimīgo aku sērgu Rīgas ielās

Ļoti grūti iedomāties, kā var būt labi ceļi, ja tie ir burtiski nokaisīti ar aku vākiem. Ceļi attiecīgajās vietās regulāri tiek uzrakti, pēc kā paliek ielāpi, bedres un šķībi ielikti vāki. Lūk, arī lielisks video piemērs, kāpēc lūkas parasti ir šķības un dauza transportlīdzekļu ritošo daļu:

Te profilaksei vajadzētu atbrīvot no amata cilvēku, kurš šos «strādniekus» pieņēmis darbā. Turklāt pēc katra uzrakuma jauna asfalta seguma likšana ir ļoti dārga, sevišķi, ja to dara kārtīgi, nevis tā, kā tas redzams videoierakstā. Intereses pēc saskaitījām vāku daudzumu uz vienas no maģistrālajām ielām Rīgā - uz Lielvārdes ielas aptuveni 1 km garā posmā no Biķernieku ielas līdz Aizkraukles ielai (tikai vienā virzienā uz 2 joslām). 87 (!!!) dažāda lieluma aku vāki, t.sk. 16 ne vienmēr taisni esošas notekūdeņu lūkas. Lūk, tipisks skats no šīs ielas posma:

Kāpēc šos vākus nevar salikt uz sadalošās joslas vai starp brauktuvi un gājēju ietvi, kā tas dažās vietās ir redzams turpat:

Katrā ziņā mums nav ko cerēt atbrīvoties no pamatotā titula «Valsts ar sliktākajiem ceļiem Eiropā», kamēr, cita starpā, nenovāksim akas no braucamās daļas un nenomainīsim šajā jomā strādājošo padomju laika darba metodes.

Lietas fabula

Atgriežoties pie tiesas sprieduma sakarā ar 2011.gada 2.aprīlī Z.Z. vadītajai automašīnai Audi nodarītajiem bojājumiem akas vāka atlūzas trieciena dēļ. Par automašīnas bojājumiem (cita starpā bija pārsists motora dzesēšanas radiators un kondicioniera radiators) tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, no kuras tika ieturēts pašrisks EUR 200,00 (KASKO apdrošināšanā daļa, ko sedz pats apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais) apmērā. Kamēr tika remontēta automašīna Audi, bija nepieciešams nomāt citu automašīnu. Šajā gadījumā 16 dienas tika nomāta automašīna VW Golf par LVL 139,99.

Rīgas dome atteicās segt šos zaudējumus, jo tika noliegts ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) fakts. Rīgas dome apgalvoja, ka policija sastādīja CSNg reģistrēšanas protokolu, pamatojoties tikai uz Z.Z. paskaidrojumiem. Turklāt neesot norādīti aculiecinieki. Tādējādi Rīgas dome apgalvoja, ka Latvijā ļoti pazīstama uzņēmuma vadītājs gaišā dienas laikā novietoja savu Audi uz Jūrmalas gatves, pārlauza akas vāku, sadragāja sava auto priekšu, izlaistīja dzesēšanas un kondicioniera šķidrumus uz ceļa, lai varētu nomāt Golfu un paprasīt Rīgas domei zaudējumus. Šīs darbības garāmbraucošajiem nevarētu palikt nemanītas. Taču sekundi garo lūkas atlūzas lidojumu tiešām varēja neviens arī nepamanīt, kas gan pretēji Rīgas domes viedoklim uzreiz nenozīmē, ka nekas tāds nenotika.

Vēl Rīgas dome pārmeta, ka vienā paskaidrojumā Z.Z. rakstīja, ka viņš iebrauca lūkā, bet citā - ka lūkas atlūza ielidoja viņa automašīnā. Parasti CSNg vadītājiem ir paaugstināta stresa un dažreiz šoka situācija, pēc kuras ne vienmēr vadītāji spēj precīzi aprakstīt notikušo. Kaut gan Rīgas dome apšaubīja CSNg faktu, tomēr tā nevienā tiesu instancē pat nelūdza tiesu norīkot ekspertīzi un vismaz censties pierādīt, ka lūkas atlūza nav vainojama pie automašīnai Audi nodarītajiem bojājumiem. Tāpat Rīgas dome tiesā nevarēja iesniegt nevienu pierādījumu (piemēram, apskates aktu), ka šis akas vāks būt pārbaudīts kaut reizi pēc tā uzlikšanas.

Taču ne policijai, ne apdrošināšanas sabiedrībai (kuras ir knašas atrast jebkuru iemeslu neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību), ne abu instanču tiesām neradās šaubas par CSNg apstākļu patiesumu. Pirmās instances tiesa nosprieda piedzīt par labu laulātajam pārim zaudējumus EUR 399,20 apmērā (KASKO pašrisks un cita auto noma), kā arī morālā kaitējuma atlīdzību EUR 399,20 apmērā. Taču apelācijas instances tiesa noraidīja morālā kaitējuma atlīdzības prasību un nosprieda, ka nav pierādīts fakts, ka Z.Z. sieva atradās automašīnā. Te jāatzīmē, ka CSNg reģistrēšanas protokolā policija bija norādījusi, ka bija pasažieris (bet nenorādīja vārdu). Apdrošinātāja veiktajos fotouzņēmumos redzams, ka pie automašīnas Audi stāv sieviete (bet seja nav izšķirama). Apelācijas instances tiesa pievienojās Rīgas domes viedoklim neizprasīt Z.Z. sievas telefona atrašanās vietu CSNg brīdī, jo tas tikai pierādītu, ka viņas telefons, nevis viņa pati tur atradās. Līdz ar to secinājums un ieteikums ir tikai viens - vienmēr vediet līdzi tiesu izpildītāju, kurš vienīgais ir tiesīgs konstatēt faktus (ieteicams ar ieslēgtu videokameru).

Skaidrs, ka tas ir nereāli. Taču arī videoreģistrators tradicionāli nefiksē automašīnā esošos pasažierus (tie netiek fiksēti nekādā veidā, izņemot, kad glābšanas dienesti tos izgriež no vrakiem).

Taču gribētos domāt, ka pienākums segt zaudējumus un apmaksāt auto nomu jau ir liels sasniegums, kurš, ļoti cerams, mainīs Rīgas domes attieksmi pret aku vākiem un vismaz sāks to pārbaudes.

Juridiskā puse un Rīgas domes pienākumi

Likuma «Par autoceļiem» 1. panta 2. punkts un likuma «Par pašvaldībām» 15. panta 2. punkts paredz pašvaldībām pienākumu uzturēt savas administratīvās teritorijas ielas un ceļus. Ceļu satiksmes likuma 1. panta 8. punkts nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums atlīdzināt personām zaudējumus, kuri radušies šo pienākumu neizpildīšanas gadījumā. Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Lai saņemtu zaudējumu atlīdzību, jāpierāda, ka Rīgas domes bezdarbība bija cēloniskā saistībā ar automašīnai Audi nodarītajiem bojājumiem. Tiesa pamatoti konstatēja (apelācijas instances tiesas sprieduma 12.1. un 13. punkts), ka akas vāka sliktais stāvoklis bija par iemeslu tam, ka tas sadalījās un trāpīja automašīnai Audi, norādot: «... ja atbildētājs [Rīgas dome] ar pienācīgu rūpību regulāri būtu pārbaudījis, kādā stāvoklī ir kanalizācijas aku vāki Jūrmalas gatvē, šāda gadījuma iespējamība būtu mazāka vai nepastāvētu nemaz.» Atgādināsim, ka Rīgas dome nevarēja iesniegt nevienu apskates aktu, kas norāda, ka aku stāvoklis nekad netiek pārbaudīts. Ņemot vērā absurdo aku daudzumu uz Rīgas ielām, tas varētu būt apjomīgs darbiņš.

Būtiski, ka viss šajā punktā teiktais attiecas arī uz bedrēm, remontdarbu vietu adekvātu norobežošanu un apzīmēšanu, sniega tīrīšanu u.tml.

Par Rīgas domes attieksmi pret lūkām

Apskatīsim vēl kādu piemēru no lietas, kura tiek gatavota iesniegšanai tiesā, kur skaidri redzamas nekvalitatīvo lūku būvdarbu un Rīgas domes nolaidīgās attieksmes bēdīgās sekas. Cilvēks brauc pa Brīvības gatvi pretim t/c Alfa diennakts tumšajā laikā, pēkšņi priekšā braucošais auto pabrauc malā, un automašīnas Volvo vadītājs nepaspēj pamanīt kanalizācijas aku bez vāka.

Interesanti, ka akas grods pēc CSNg ir zem automašīnas. Šajā gadījumā identiski kā iepriekš aprakstītajā Rīgas dome apstrīd CSNg faktu. Taču šajā lietā ir pāris interesanti fakti. Rīgas dome rakstiski atzina, ka pirms CSNg, kas notika plkst. 07:20, naktī plkst. 02:30 tika saņemta informācija, ka šajā vietā lietus ūdens kanalizācijas sistēmas aka ir bez vāka. Plkst. 03:00 operatīvais dežurants «kanalizācijas lūku norobežoja ar vadstatni» (tas ir tāds dēlītis ar sarkanām un baltām svītrām nākamajā bildē). Plkst. 05:00, veicot apskati, tika konstatēts, ka vadstatnis pārvietots brauktuves malā zaļajā zonā (vai nu kāds aiznesis, vai varbūt vienkārši vējš aizpūtis). CSNg brīdī tas atkal bija nonācis zaļajā zonā.

Rīgas dome apgalvo, ka CSNg brīdī vadstatnis bija pie lūkas (protams, nekādu pierādījumu tam nav). Taču tad automašīna Volvo to būtu sašķaidījusi un policists to pēc CSNg nevarētu atnest un novietot pie vaļējās lūkas:

Katrā ziņā adekvāts cilvēks par tik liela cauruma esamību uz maģistrālās ielas nebrīdinātu ar kaut kādu dēlīti, kurš vairākas reizes aiznests vai ko vējš var nopūst. Šajā gadījumā dežūrbrigādei uzreiz bija jānovērš problēma, aiztaisot aku. Vai arī norobežošanai bija jābūt tik nopietnai, lai šāds CSNg nenotiktu, jo Rīgas dome ļoti labi zināja, ka vadstatnis nepilda savu funkciju un efektīvi nenodrošina satiksmes drošību (piemēram, avārijas busiņš vai piekabe ar mirgojošām bultām par to, ka šķērslis jāapbrauc, uz noslogotas maģistrāles diennakts tumšajā laikā būtu ievērojami saprātīgāks risinājums par vienu pašu vadstatni). Šis ir piemērs tam, ka Z.Z. CSNg nebija nejaušība, bet gan sistemātiskas nolaidības rezultāts.

Nobeigumā jāizsaka nožēla, ka Rīgas dome tērē laiku un naudu, lai gadiem tiesātos gadījumos, kad nolaidība ir acīmredzama. Šī enerģija un nauda ir jānovirza problēmas risināšanai! Tāpat par Rīgas domes konkrētu darbinieku nolaidību tiek maksāts no nodokļu maksātāju naudas. Tas nav pareizi – nauda ir jāatvelk no algas attiecīgajiem konkrētajiem darbiniekiem, kas nepildīja savus pienākumus. Nolaidība šajā jomā nekad nebeigsies, ja neviens ne par ko neatbild un nemaksā no savas kabatas. Kad kāds vadītājs novieto auto neatļautā vietā, tad uzreiz uzrodas bariņš pašvaldības policijas darbinieku, kuri izraksta sodu. Ja sodu nesamaksā, lietu nodod tiesu izpildītājam, kurš jau piedzen daudz lielāku summu, un sodītajam nav nekādu izredžu. Tieši tāpat ir jāaudzina nolaidīgi pašvaldības darbinieki.