Elpas trūkums, reibonis, pārmērīga svīšana, nespēja domāt skaidri, bailes no negadījumiem un panikas lēkmes – šie ir tikai daži no amaksofobijas* simptomiem, proti, bailēm no braukšanas ar mašīnu. Nemieru un bažas var radīt mazas auto stāvvietas, ātrums vai policijas mašīnu redzamība, kā arī citi faktori. Kā tikt galā ar šo fobiju? Kā reaģēt pret šoferiem ar šo fobiju?
Kas saskaras ar šīm bailēm?
Eksperti ir pārliecināti, ka fobijas piedzīvo viens no desmit cilvēkiem, un bailes braukt ar mašīnu ir viena no vispopulārākajām fobijām.** Bieži ar šo fobiju saskaras tie cilvēki, kuri ir nesen ieguvuši automašīnas vadīšanas tiesības un nav pieraduši braukt vieni, bez instruktora vai citu cilvēku atbalsta un norādēm. «Prasmju un pieredzes trūkums uz ceļa bieži pārsteidz auto vadītājus, izraisot situācijas, kas rada diskomfortu. Līdz ar to stress, bailes vai panikas lēkmes viegli spēj ietekmēt situāciju,» norāda Renault Braukšanas skolā. Šādās situācijās, tieši tāpat kā prasmju uzlabošana, arī tikšana galā ar negatīvajām emocijām, ir tikai laika jautājums. Šo fobiju nevar uzreiz uzskatīt par slimību. Sliktākajos gadījumos cilvēki cieš no šī fobijas, ja pirms tam ir piedzīvojuši negadījumu traumas vai citas problēmas uz ceļa. Šādos gadījumos, cilvēkiem ir nepieciešams atvēlēt daudz laika, lai pārvarētu bailes un atkal iemācītos braukt droši.
Simptomi
Indivīds, kurš izjūt spēcīgas bailes no braukšanas ar mašīnu, var saskarties gan ar fiziskiem, gan emocionāliem simptomiem. Emocionālie simptomi izpaužas kā stress, nemiers, bailes un nedrošība, savukārt fiziskie simptomi izpaužas kā elpas trūkums, reiboņi, pārmērīga svīšana, krampji vai pat ģīboņi. «Jaunie autovadītāji bieži baidās braukt uzkalniņos, baidās no sastrēgumiem vai briesmām, kuras var izraisīt citi šoferi. Lai gan lielākajā daļā gadījumu tās ir šaubas par nezināmo un pieredzes trūkuma rezultāts, kuru var viegli labot ar drošas braukšanas treniņiem,» piebilst Renault Braukšanas skolas instruktori. Šī fobija kļūst bīstamāka tad, kad tiek piedzīvoti fiziskie simptomi, jo tad auto vadītājs zaudē pilnīgu kontroli pār auto un rada briesmas citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Kā reaģēt?
«Reakcijas no cilvēkiem, kas cieš no fobijām, var būt neparedzamas, tādēļ ir svarīgi atcerēties – ja jūs redzat autovadītāju, kurš veic negaidītus manevrus vai brauc haotiski, ir nepieciešams ieturēt distanci, un, ja nepieciešams, griezties pēc palīdzības,» iesaka Renault Braukšanas skolā. Ja šī problēma skar jūs, izvērtējiet kāda veida palīdzība jums ir nepieciešama. Iespējams, pietiks ar papildus braukšanas treniņiem, lai uzlabotu prasmes un celtu pašapziņu. Bet, ja jūs izjūtat spēcīgus simptomus, kas liedz pilnvērtīgi funkcionēt, vērsieties pie speciālista (t.i. psihologa vai psihoterapeita, atkarībā no simptomiem), vai vaicājiet pēc padoma. Amaksofobija bieži tiek ārstēta ar terapijas palīdzību, kurā cilvēku pieradina braukt ar mašīnu, izslēdzot ar to saistītās negatīvās emocijas, kā arī pārvar paša uzliktos ierobežojumus. Ar regulāriem treniņiem auto vadīšanas mākslā un sevis pilnveidošanu, fobijas pieveikšana būs tikai laika jautājums.
*rightdiagnosis.com
**anxietycare.org.uk
