Kad gājēji sāks domāt ar galvu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix, TVNET

Gājēji pukojas uz autobraucējiem un riteņbraucējiem, autobraucēji uz riteņbraucējiem un gājējiem, bet riteņbraucēji uz tiem, kas sēž pie auto stūres vai arī iet kājām. Tāda ir skaudrā situācija, kuru vērojam, bet reti aizdomājamies, ka tikai paši varam mainīt. Ka ikviens kļūst par atbildīgu satiksmes dalībnieku tiklīdz sper kāju pāri savas mājas slieksnim.

Tieši atbildības izjūtas trūkums ir lielākā problēma mūsdienās. Vairums satiksmes dalībnieku domā tikai par savām tiesībām un vajadzībām, bet ne par atbildību citu satiksmes dalībnieku priekšā. Un tas attiecas kā uz autobraucējiem, tā arī velosipēdistiem un kājāmgājējiem. Gadu no gada tiek rīkotas dažādas valsts mēroga satiksmes drošības kampaņas, bet pašreizējā situācija un statistikas dati liecina, ka ļoti daudziem šīs kampaņas vai nu paslīd garām, vai arī šķiet tikpat nesvarīgas kā pagājušās nedēļas laika ziņas.

Pēdējās dienās plašu rezonansi guvuši slidenie ceļi. Nevar noliegt, ka situācija ir sarežģīta un neapmierinātiem pamats ir būt it visiem satiksmes dalībniekiem. Jo īpaši tiem, kam parasts ikdienas brauciens ir beidzies grāvī. Taču jāatceras, ka bēdīgā statistika veidojas ne tikai tajos ceļu posmos, kur aukstā ziemas naktī ir izveidojies apledojums, un ne tikai gada tumšākajā periodā. Ko vainot rudenī, pavasarī un vasarā? Atbilde - ar dažiem izņēmumiem tikai sevi un savu neapdomību. Jo īpaši tas attiecas uz neredzamajiem gājējiem, uz tiem, kam mūždien jāpaspēj kaut pie mazākās iespējas nokļūt ielas otrā pusē, un tiem, kas nespēj atšķirt zaļu cilvēciņu no sarkana luksoforā.

Jo īpaši tas attiecas uz kājāmgājējiem, kuru īpatsvars starp visiem ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem nemainīgi ir trešā daļa vai vairāk. Piemēram, Valsts policijas uzskaite liecina, ka 2014.gada 11 mēnešos (visa aizvadītā gada statistika būs zināma februārī) uz Latvijas ceļiem bijuši 186 bojā gājušie. 58 jeb aptuveni trešā daļa no viņiem ir gājēji. 2013.gada statistika ir līdzīga - 12 mēnešos bojā gājuši 62 gājēji, un tas nozīmē, ka cilvēku paradumi laika gaitā nemainās. Patiesībā pat rada izbrīnu fakts, ka daļai sabiedrības nepiemīt kaut kripatiņa pašsaglabāšanās instinkta.

Bojāgājušo skaits CSNg 2014.g. 11 mēn. - kopā 186

Vadītāji - 57

Pasažieri - 48

Gājēji - 58

Velosipēda vadītāji - 14

Mopēdisti - 6

Pajūga vadītājs - 1

N/N - 2

Bojāgājušo skaits CSNg 2013.g. 11 mēn. - kopā 166

Vadītāji - 62

Pasažieri - 27

Gājēji - 62

Velosipēdu vadītāji - 12

Mopēdisti - 3

Cilvēki turpinās iet bojā, kamēr neapzināsies savu atbildību, lai gan tāds ir normatīvajos aktos minētais viņu pienākums. Gājēja pienākumi ir uzskaitīti un melns uz balta uzrakstīti Ceļu satiksmes noteikumu pašā sākumā - 2.daļā «Gājēju un pasažieru pienākumi». Tikai tad, ja tie tiks ievēroti, varam cerēt uz bojā gājušo cilvēku skaita samazināšanos. Nedrīkst, protams, aizmirst, ka noteikumi ir jāievēro visiem, taču jāatceras arī, ka gājējs ir visneaizsargātākais satiksmes dalībnieks.

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

16. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu).

17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

18. Ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

19. Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

20. Organizētas cilvēku grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

21. Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.

22. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

23. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk - luksofors) signāli.

24. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

25. Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

26. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz «drošības saliņas». Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

27. Gājējiem aizliegts:

27.1. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;

27.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas;

27.3. pārvietoties pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi;

27.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

28. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu