Kā mīlēt savu bērnu: uzmundrinājuma mantras vārdi!

Ieskatīsimies šajās pārmaiņās bērna acīm. Bērnībā viņš jūt siltumu, vecāku atbalstu. Mazliet paaugas - un atbalsta, mīlestības groziņš patukšojas. Viņam tik ļoti sarežģītajā periodā atbalsta vārdi, uzmundrinājums mijas ar nosodījumu, aizrādījumiem, pieņemšana mijas ar kritiku un atgrūšanu. Attiecīgi bērns piepildās ar bēdām.

Kā to labot?

Pirmkārt, jāpārstāj izdarīt spiediens uz bērnu ar kritiku, pārmetumiem un draudiem. Vai nu tie ir postoši, vai arī dara pāri jebkuram bērnam, bet īpaši tam, kuram uzmundrinājuma vārdi ir īpaši svarīgi. Bērni salīdzina sevi ar vienaudžiem dažādā ziņā, un daudzi secina, ka viņi ir sliktāki par pārējiem.

Krītas bērna pašvērtējums, un viņš jūtas nepārliecināts par sevi. Ļoti svarīgi ir atbalstīt bērnu, uzmundrināt viņu.

Jāpadomā par to, kā bērnu atbalstīt un uzmundrināt ar vārdiem.

Viens no veidiem ir - paslavēšana. Uzslavas ir bērna sasniegumu atzīšana un viņa darbību atbalstīšana. Visi bērni kaut ko taču dara pareizi. Jums tas jāpamana un jāpaslavē bērns. Kad slavējat, svarīgi ir divi faktori. Pirmais - patiesums. Bērnu mānīt nevajag. Protams, trijos gados viņš daudz kam noticēs, bet 13 gados vairs ne. Un, ja sakāt meitai, ka viņa ir ļoti labi istabu sakārtojusi, lai gan patiesībā tā nav, jūs tikai parādāt, ka šaubāties par viņas prāta spējām. Bet meita pamanīs, ka neesat patiesa.

Otrais svarīgais faktors, kas jāņem vērā, ir konkrētība. Vispārējās frāzes kā - «tu esi malacis, jo sakārtoji istabu» reti kad ir noderīgas. Patiesībā jārunā būtu konkrētāk - «malacis, ka izsūci paklāju», «paldies, ka saliki kreklus veļas kastē, tagad varēšu tos izmazgāt», «paldies, ka sagrābi lapas sētā, tagad mums ir skaists pagalms». Konkrētas uzslavas bērnam nozīmē daudz vairāk. Tās ir patiesas un nāk no sirds.

Ir vēl viens, trešais faktors, kas jāņem vērā: kad nevarat paslavēt par rezultātiem, paslavējiet par centieniem. Piemēram, jūsu 13 gadus vecais dēls pats nomazgājis traukus pēc pusdienām. Rezultāts nav ideāls, nu vismaz ne tik ideāls, kāds tas būtu, ja to darītu jūs, jo jums ir lielāka pieredze. Bet trauki ir nomazgāti, un bērnam tam pagāja 30 minūtes. Nesakiet viņam, ka viņš nav kārtīgi noskalojis traukus vai saslapinājis pusi virtuves. Jūs varat viņam to pateikt citreiz. Tagad pats galvenais ir pateikt bērnam paldies par to, ka viņš jums palīdzēja, un jūs to novērtējat. Bērnam tas ir ļoti svarīgi. Pēc tam, kad pieaugušais pusstundu mazgā traukus, viņam taču negribas pat dzirdēt, ka viņa darbs nav paveikts ideāli. Ja teiksi bērnam tā, viņam diez vai vispār kādreiz gribēsies vēl traukus mazgāt. Ja novērtē viņa darbu, viņš atkal var gribēt palīdzēt, un, kad bērns mazgās atkal traukus, viņš būs gatavs dzirdēt arī to, kā darbiņu padarīt labāk.

Bērniem ir vajadzīgas vecāku uzslavas, viņi vienmēr dara kaut ko, kas būtu uzslavas cienīgs.

Bet daži vecāki ir tik ļoti ieciklējušies uz bērnu neveiksmēm, ka nepamana viņu sasniegumus, tas ir visai negatīvs redzējums, un tā rezultātā bērns jūtas nemīlēts. Nav svarīgi, ka bērns jūs sāpina, sadusmo un aizkaitina, turpiniet meklēt viņa dzīvē rīcību, darbības, kas būtu uzslavas cienīgas, un atbalstiet viņu ar vārdiem.

Vēl viens svarīgs uzmundrinājuma variants ir vārdiski izteikta mīlestība. Uzslavas skar tikai pusaudža uzvedību, mīlestības izpausmēm jāattiecas uz viņu pašu. Vārdiski izteikta mīlestība attieksmē pret bērnu ir svarīga viņam kā personībai. Pats izplatītākais veids ir vienkārši mazie trīs vārdiņi - ES TEVI MĪLU. Šie trīs vārdi vienmēr ir iederīgi, vienmēr būs vietā un laikā pateikti, lai arī bieži vien pusaudžiem tos negribas dzirdēt savu vienaudžu klātbūtnē. Bet personiskā sarunā vienmēr tie tomēr ir jāsaka bērnam, jebkurā vecumā.

Faktiski bērni, kas nedzird no saviem vecākiem ES TEVI MĪLU bērnībā, pieaugušo dzīvē nereti izjūt dziļu emocionālo diskomfortu.

Parasti mammas brīvi šos vārdus saka saviem pusaudžiem arī, bet tēti ir vairāk ieturēti. Ja viņi paši šos vārdus bērnībā īsti nav dzirdējuši, viņiem ir grūti pateikt to bērnam, īpaši nepiespiestā gaisotnē. Bet ir svarīgi mēģināt teikt. Un, lai arī ko šī pieredze nozīmētu mums pašiem, bērnam sirds dziļumos vārdos izteikta mīlestība dzīvos vienmēr. Sakiet šos vārdus atkal un atkal. Jūsu bērnam nekad neapniks to dzirdēt, un kaut kad jūs noteikti arī no sava pusaudža dzirdēsiet šos vārdus atkal, tāpat kā tad, kad viņš bija mazs.

Protams, ir arī citi veidi, kā vārdos izteikt savu mīlestību pret bērnu. Var izdomāt katrs savus sinonīmus vai pat īpašos vārdiņus, ko saprotat tikai jūs savā ģimenē.

Te būs daži piemēri, kā vēl bērnam izrādīt mīlestību vārdos:

• man ļoti patīk būt kopā ar tevi,
• tu esi mana saulīte,
• esmu laimīga, ka tu esi ar mani,
• cik labi, ka tu man esi,
• es pēc tevis ļoti sailgojos.

Mutiski izteikta mīlestība un izrādīta pieķeršanās var tikt saistīta arī ar dažādām bērna īpašībām, piemēram, -

«tev šodien matiņi ir kā izpūrusi saulīte» utt.

Te vēl daži piemēri:

• tu esi tik foršs un jautrs, tu vienmēr cilvēkiem sagādā daudz prieka,
• esmu priecīga, ka varu tev uzticēties. Ja tu dod solījumu, zinu, ka vienmēr uz tevi varu paļauties,
• man patīk, ka tu palīdzi citiem cilvēkiem, tu ļoti labi proti citus mierināt.

Bērniem ir ļoti svarīgs pozitīvs viņu fizisko dotumu, prasmju vērtējums. Izsakot bērnam šāda veida komplimentus, viņa dvēsele rod prieku un bērns tiek stimulēts - viņš grib kļūt vēl labāks.

Svarīgi ir bērnam uzmundrinājuma vārdus teikt ģimenes klātbūtnē, bet ne vienaudžu klātbūtnē, jo tas bērnam daudz nozīmē. Visa ģimene saprot, cik svarīgs tajā ir katrs cilvēks.

Uzmundrinājuma vārdi ir viena no mīlestības valodām, ar kuras palīdzību var izrādīt savu mīlestību. Visiem bērniem vajag uzmundrinājumu. Pārejas vecumā bērni kļūst nepārliecināti un šādi vārdi viņiem ir vajadzīgi kā ēdiens. Daudziem pusaudžiem nav nekā svarīgāka par vecāku atbalstu un uzmundrinājumu.

Pavērojiet bērnus, kas jūtas mīlēti, kad vecāki viņus paslavē.