Laikmetā, kad attiecības ir deficīts pēc definīcijas, to pārkāpumi tiek novilkti ar tik šauru robežu, ka nereti cilvēki to nepamana. Vai, krāpjot partneri, ir iespējams nezaudēt ticību sev? Neuzticība mūsdienās ir attiecību robežšķirtne vai izmisīgs skrējiens pēc sirds veldzējuma? Cik lielu piepildījumu tas spēj dot, un kur atrast emocijas, kas piepildītu līdzvērtīgi?
Cilvēks piedzimst viens un nomirst viens. Pa vidu ir visa dzīve. Dažādas attiecības, dažādi attiecību formāti, ģimenes situācijas, mentālais stāvoklis un sociālais statuss. Dzīves labirinti mūs ved cauri līdzcilvēku plūsmai, profesionāliem izaicinājumiem, attiecību jucekļiem.
Palikt uzticīgs cilvēks var tam, kam tic. Pārkāpjot baznīcas, likumu un sirds diktēto robežu attiecībās, cilvēks var pazaudēt ticību arī sev.
Bet vai iespējams krāpt partneri un nezaudēt ticību sev un palikt uzticīgam?
Nereti vēdiskās astroloģijas konsultācijās no veiksmīgām, izskatīgām ģimenes sievietēm es dzirdu nostāstus par «dvēseles radiniekiem» jeb dvēseles iztrūkumu aizpildošiem cilvēkiem. Tie ir atsaucīgi, ieinteresēti, līdzjūtīgi, draudzīgi un tuvi cilvēki, kas uzklausa, mierina, dzird, interesējas, alkst tikties un pavada laiku kopā. Vai vīrietis var aizpildīt sievietes dvēseles iztrūkumu platoniskā formā? Vai mūsdienās sievietēm pietiek, lai sveši vīrieši dod vienīgi savu laiku un enerģiju?
Enerģija ir atslēga cilvēku pievilkšanās spēkam. Veiksmīgai sievietei nepietiek novērtējuma. Skaistai sievietei nepietiek apbrīnas vai atalgojuma sajūtas. Nav jābūt nelaimīgai un vientuļai, lai dvēsele kliegtu pēc papildinājuma. Skaistas, veiksmīgas sievietes ar vīriem, bērniem, brīvdienu brokastīm un iekārojamiem ceļojumiem var likvidēt savas privātās dzīves trūkumus ar citu cilvēku sabiedrību un klātesošo enerģiju.
Vai šāda uzlādēšanās ir kļuvusi par normu un vai tas ir pieņemami?
Laikmeta paradokss ir tajā, ka šādās krāpšanas formāta attiecībās ne vienmēr ir arī seksuāla rakstura attiecības. Vai attiecības bez seksa ir krāpšana? Un kas vispār definē attiecības atšķirībā no draudzības, sakariem vai ikdienas? Tur klātesoša ir vainas apziņa, jo robežas, kur attiecības ar citiem vīriešiem ārpus partnera ir pieņemamas un kad tās kļūst par risku esošajām attiecībām, nosaka sirds, nevis likums. Šāda formāta attiecības var neko nenozīmēt, bet reizēm tās var būt par pagrieziena punktu. Iztrūkuma apjoms nosaka devas lielumu. Vienai sievietei pietiek ar svaigu ziedu pušķi, lai sirds gavilētu, kamēr citai pat paslepus ceļojums nesniedz gandarījumu.
Neuzticība ir attiecību formāts, kas norāda uz to, ko sieviete alkst.
Tam ir jābūt kā signālam pašai sievietei. Lai apjaustu, ko gribas sev pilnai laimei. Bez ierobežojumiem sapņojot par savām vēlmēm un iecerēm. Jo izteiktas un izdomātas lietas vieglāk realizējas. Tāpēc nevis izmisumā ir jākrīt un jācer, ka cits piepildīs visu, ko sirds kāro, bet, apspriežoties pašai ar sevi par patiesajām vēlmēm, tās kļūst izgaismotas un skaidras. Un tās piepildīt tad palīdzēs pat Visums.
Uzmanības trūkums sievietei norāda, ka viņa pati sev nevelta pietiekoši daudz laika un intereses. Seksualitātes trūkums norāda, ka sieviete, kas sevi ārišķīgi izdaiļo, nekustina iekšējās dzīles savas enerģijas pacelšanai vai izjušanai. Komunikācijas trūkums norāda, ka sieviete ir sadrumstalota savā informācijas laukā un nav padziļināti izjutusi vienu avotu, jo spriedelēt ir ērti, bet tas nedod enerģiju, tikai iztukšo. Esot ar sirdi kādā lietā, piepildījums ir lielāks, ja sirds par to iedegas. Seksa trūkums ir sevis nemīlēšana. Tantras prakses sieviete var veikt, arī esot viena. Sakārtojot savu enerģētiku, smalkās vibrācijas piesaista notikumus, jo karma ir atspoguļojoša. Tādējādi, tiklīdz sieviete ir piepildīta, apmierināta ar sevi, gandarīta par savām iespējām un to izpildījumu, tā viņa spēj piesaistīt sev visu to, kas jau mīt viņā iekšā.
Krāpšana jeb neuzticība attiecībās ir dvēseles kliedziens un apjausmes punkts par savām bailēm, nedrošību, ego kompleksiem, kas izpaužas kā varenība. Visas tās personības šķautnes, kas sargā ego intereses, ir bravūrīgas, kad neuzticības solis ir padomā, taču cilvēka apziņa piepildītā no nozagtiem mirkļiem, ir mierā vien uz brīdi. Tas ir kā ēst diētiskus, attaukotus ēdienus – produkts ir, bet prānas jeb enerģijas tajā iekšā nav. Mēs apmānam sevi un jau pēc īsa brīža atkal gribam ēst.
Jo ķermenim vajag ne tik daudz ēdiena ne kaislību, cik enerģiju no tā.
Dabas mošanās pēc ziemas dusas ir brīnišķīgs laiks, lai atjaunotu enerģijas rezerves un sajustu savu saslēgumu ar dabas cikliem. Izbaudi iespēju sevi sazemēt un pacelties visās savās iecerēs un lielumā.
