Seksuālā vardarbība kļuvusi par aktuālu tēmu pēc apsūdzībām Holivudas producentam Hārvijam Veinsteinam par uzmākšanos sievietēm vairāku gadu garumā. Solidarizējoties ar upuriem, miljoniem sieviešu visā pasaulē iesaistījušās sociālo mediju kampaņā «#MeToo», daloties savā negatīvajā pieredzē.
Seksuāla uzmākšanās nav jauns fenomens, taču pašreiz redzamas izmaiņas veidā, kā mēs domājam un runājam par šīm tēmām, kas kādreiz tika uzskatītas par tabu vai, labākajā gadījumā, neērtiem jautājumiem.
Pēdējo 40 gadu laikā veiktie pētījumi liecina, ka seksuāla uzmākšanās ir plaši izplatīta problēma sievietēm, jo tieši viņas visbiežāk nokļūst upura lomā. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši atpazīst seksuālu uzmākšanos un uzskata to par problēmu. Vislielākais risks piedzīvot seksuālu uzmākšanos ir jaunām sievietēm.
Svarīgi apzināties, ka seksuāla uzmākšanās var izpausties daudzos veidos, sākot ar nejaušām frāzēm un beidzot ar negribētiem fiziskiem kontaktiem un izvarošanu.
Visplašāk zināmā seksuālās uzmākšanās forma ir piespiešana uz seksuāliem kontaktiem apmaiņā pret kādu pakalpojumu. Parasti persona, kam ir lielāka vara, izvirza prasības personai ar zemāku stāvokli, apmaiņā piedāvājot palīdzību karjeras veidošanā vai arī draudot atriebties. Taču patiesībā šādi gadījumi ir tikai neliela daļa no visiem, saskaņā ar pētījumiem - tikai 3% līdz 16%. Seksuāli uzbrukumi un izvarošanas veido vēl mazāku daļu - 1% līdz 6%.
Visbiežāk izplatītā seksuālās uzmākšanās forma - 55% gadījumu, par kuriem ziņots, - ir pret konkrētu dzimumu vērsta uzmākšanās. Tie var būt negribēti komentāri, nepiedienīgi un atkārtoti aicinājumi uz satikšanos, piezīmes par figūru, kā arī uzkrītoša skatīšanās, svilpšana un divdomīgi žesti, kas parasti nāk no personām, kas ir vienlīdzīgās varas pozīcijās ar upuri.
Tomēr oficiālie ziņojumu par seksuālās uzmākšanās gadījumiem neatspoguļo reālos šīs problēmas mērogus. Mazāk smagie incidenti ir visbiežāk izplatīti, bet tie visretāk tiek atzīti par seksuālu uzmākšanos. Tomēr ir svarīgi tos atzīt par uzmākšanos, ja vēlamies pilnībā izprast seksuālās uzmākšanās mērogus darbavietās, tās ietekmi un veidus, kā ar to cīnīties.
Seksuāla uzmākšanās no kolēģu puses grauj arī darba vidi, kas var radīt papildu negatīvu iespaidu uz upuriem, tostarp izraisīt depresiju, nemieru un posttraumatiskā stresa sindromu. Tas var arī negatīvi ietekmēt upura karjeru, kā arī ietekmēt citus darbiniekus, kas ir liecinieki šādai situācijai un arī spiesti uzturēties negatīvajā vidē.
Reakcija
Psiholoģiskie pētījumi liecina, ka sievietes izmanto dažādus mehānismus, kā tikt galā ar seksuālu uzmākšanos, atkarībā no konteksta un uzmākšanās smaguma. Tostarp ir noliegums un izvairīšanās no personas, kas uzmācas, izrunāšanās ar draugiem, radiniekiem vai kolēģiem par šo problēmu, tieša konfrontācija un oficiāla sūdzība.
Lai gan plaši izplatīta ir izvairīšanās metode, tā, visticamāk, nebūs tik efektīva kā tieša konfrontācija. Bet baiļu un iespējamās atriebības dēļ tieša konfrontācija parasti nav pirmā izvēle. Tas pats sakāms arī par oficiālas sūdzības iesniegšanu.
Pētījumi liecina, ka uzņēmuma darba vides klimats un tolerances līmenis ir labi rādītāji tam, vai uzņēmumā iespējama seksuāla uzmākšanās. Cik liela ir iespējamība, ka vainīgais tiks sodīts, cik nopietni tiks uztverta sūdzība par seksuālo uzmākšanos gan no uzņēmuma vadības, gan kolēģu puses - tie ir jautājumi, kas palīdz prognozēt šādu gadījumu iespējamību.
Veinsteina apsūdzībās raksturīgi, ka viņa uzvedība nebija nekāds noslēpums un citi darbinieki viņa uzņēmumā bija līdzzinātāji. Tādēļ sūdzību iesniegšana bija sarežģīta un riskanta cietušajiem. Tas arī izskaidro nelielo oficiālo sūdzību skaitu.
Jāņem vērā arī fakts, ka vieni cilvēki viegli atpazīst seksuālu uzmākšanos, bet citiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai izprastu notiekošo. Kamēr vieniem cilvēkiem konkrētas lietas liekas pieņemamas, citiem tās var šķist nepieņemamas. Dažreiz šīs līnijas, kas atšķir pieņemamo no nepieņemamā, ir pavisam izplūdušas.
Cilvēkiem jājūtas drošiem paust savas domas situācijās, kurās viņiem cita cilvēka uzvedības izpausmes liekas nevēlamas, pat ja tās tiek pasniegtas kā joks. Bet vēl svarīgāk ir izjust atbalstu, kad par to sākts runāt, un sajūta, ka esi pasargāts no iespējamās atriebības.
Darba videi jābūt drošai un jāveicina cieņpilna attieksme kolēģu vidū. Kursiem par to, kā atpazīt seksuālu uzmākšanos un cīnīties ar to, ir liela loma cīņā ar šo problēmu, bet vēl būtiskāka ir uzņēmuma kultūra, kuras daļa esam, un spēja ieklausīties un respektēt otru cilvēku.
Arī sociālie mediji var kļūt par atbalsta tīklu un platformu, kur dalīties pieredzē ar cilvēkiem visā pasaulē. Tādas kampaņas kā «MeToo» nodrošina brīvību skaļi iestāties pret seksismu un seksuālu vardarbību, kā arī iespēju ieklausīties, uzzināt un kļūt par sabiedroto cilvēkiem, kurus skārušas šīs problēmas.
