Trešdiena, 18. jūlijā Vārda dienas: Rozālija Roze
Foto: Depositphotos

Katram ir savs mērķis dzīvē – kāds vēlas tikt pie miljona, cits pie jaunākā modeļa automašīnas, notievēt vai beidzot satikt savu mūža mīlestību. Lai kāds arī būtu mērķis, ja tas patiesi ir tas, ko vēlamies, tad viss ir iespējams. Tikai jāzina, kā pareizi rīkoties, un jāprot atšķirt mērķus no vēlmēm.

«Personības pilnveidošanas centra» personīgās meistarības treneris un koučs Artūrs Zeltiņš ierosina, definējot mērķi, domāt jau ļoti konkrēti: ko es gribu, kāds būs rezultāts, kā tas izskatīties, kā to piedzīvošu, - lai spētu atpazīt mērķa sasniegšanas mirkli.

«Ja domāsim, ka man vajag kaut ko vairāk, skaistāk un labāk, nebūs skaidrības, kad šis mirklis pienācis,» atzīst koučs.

Pirmais solis ir konkrēti uzrakstīt, ko gribu, domu formulējot pozitīvi, domājot arī par to, ko pats varu darīt, lai šo mērķi sasniegtu, nevis gaidīt, ka labumi nokritīs no gaisa. Ja tas tiks izdarīts pareizi, tad arī mērķa sasniegšana notiks viegli, interesanti un ar aizrautību.

Īstā dzīves bauda un māksla ir tad, ja domājam kategorijā, ko es gribu, nevis ko varu, vai varēšu to atļauties, kāpēc man tas varētu neizdoties, ka tas būs dārgi un neiespējami.

Vispirms jāizveido saraksts ar visiem iespējamiem resursiem, kas ir vajadzīgi, un resursi šajā gadījumā nav tikai nauda.

Tie ir arī līdzās esošie cilvēki, domubiedri, iestādes, pakalpojumu sniedzēji, mūsu talanti, pieredze un rakstura īpašības. Tad, ja mums pašiem kādas prasmes nav, jāmeklē cilvēki, kuriem tā piemīt. Ja mērķis, piemēram, ir izveidot uzņēmumu, tas nenozīmē, ka viss jādara vienam pašam.

Kad saraksts ar visu nepieciešamo izveidots, nākamo veido, raugoties uz esošajiem resursiem, un tad jau trešais norāda uz to, kā vēl nav un kur meklēt trūkstošo.

Foto: Depositphotos

Artūrs Zeltiņš uzsver, ka mērķa un resursu uzrakstīšana ir ļoti būtiska, jo tas dod iespēju kontrolēt progresu. «Varam ik pa laikam izlasīt šos pierakstus, lai saprastu, cik tālu esam jau tikuši un kas vēl jādara. Ja paraugāmies uz šādiem dokumentiem pēc kāda laika un ieliekam ķeksīšus pie mērķiem, ko esam jau sasnieguši, tas dod vēl lielāku pārliecību, ka varu sasniegt vēl vairāk,» iesaka treneris.

Definējot mērķi un tiecoties uz tā sasniegšanu, jāapzinās, ka pašam būs jāstrādā, lai to piepildītu, un tad lieti var noderēt informācija par personīgo meistarību, kas apkopota divās grāmatās «Mācība par personīgo meistarību».

Viens no grāmatu autoriem Artūrs Zeltiņš stāsta, ka pirmajā izdevumā vairāk aprakstīti neirolingvistiskās programmēšanas pamatprincipi, domāšanas veids un paņēmieni, kā komunicēt un vienoties ar cilvēkiem. Otrā grāmata «Mērķi. Valodas maģija. Metaprogrammas», kas nupat izdota, vairāk stāsta par pašu mērķu formulēšanu, kā atrast šos mērķus, kā pareizāk tos aprakstīt un definēt, kā citus cilvēkus pārliecināt par savām idejām un rast kompromisus, ja domas atšķiras. Tāpat otrajā grāmatā rakstīts par metaprogrammām, jo mēs esam ļoti atšķirīgi – viens ir pats spējīgs pieņemt lēmumus, bet kāds cits gaidīs, ka to izdarīs citi viņa vietā, kāds domā globāli, bet cits – detalizēti. Tā kā komunikācijai ar šiem dažādajiem cilvēkiem ir vajadzīga katram sava veida informācija, tad otrā grāmata būs noderīga mērķu īstenošanas laikā.

© TVNET. Visas tiesības paturētas