Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies angļu val.), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Sīkdatnes mūsu vietā un tikai atbilstoši norādītajiem mērķiem var pārvaldīt arī mūsu sadarbības partneri (trešās personas – datu apstrādātāji (operatori), piemēram, Google Analytics). Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi šeit

Ielūkojies Getsbija greznajā modē jeb «Saldie divdesmitie»

  • Raksts
  • Foto
Foto: Jānis Škapars/TVNET/publicitātes

Modes muzejā (Grēcinieku ielā 24) var apskatīt muzeja jauno izstādi «Zelta divdesmitie», kas veltīta žilbinošajiem 20. gadiem – laikposmam, kas aprakstīts romānā «Lielais Getsbijs». Izstādes uzmanības centrā ir izsmalcināti Art Deco stila apavi, ko papildina ārkārtīgi efektīgie 20. gadu tērpi – slaikas, pērlītēm un akmentiņiem izšūtas zīda kleitas.

Izstādē apskatāmi unikāli eksponāti no aizrautīga apavu kolekcionāra, izstāžu rīkošanas lietpratēja un grāmatu izdevēja Nazima Mustafajeva kolekcijas, kura ar šo izstādi piedzīvo savu pirmizrādi Eiropā. Kopumā kolekcijā ir tūkstošiem pāru apavu, ar tiem saistītie aksesuāri, kā arī brīnumskaisti tērpi – īsti šūšanas un izšūšanas meistardarbi. Aleksandrs Vasiļjevs, pats būdams kaislīgs kolekcionārs, ne reizi vien aicinājis Nazimu Mustafajevu piedalīties savās izstādēs.

Izstāde veltīta 20. gs. 20. gadu žilbinošajai modei. Nazims Mustafajevs atklāj, ka tā viņa sirdij ir īpaši tuva: «Arī kolekcionārs ir tikai cilvēks, kuram ir savas iecienītākās krāsas, laikposmi, dizains. Mana vājība ir 20. gadi – ārišķīgas, žilbinošas bagātības periods gan apavos, gan tērpos, tāpēc man vienmēr grūti no kaut kā atteikties – te skaists salikums, tur – ne mazāk skaists. Mani ļoti interesē 20. gadu stils, pērlītēm bagātīgi izšūtās kleitas un elegantie apavi.»

Divdesmitie gadi – tā ir 20. gadsimta jaunība, kas dzirkstīja un reibināja kā šampanietis

Tieši tolaik tā pa īstam kļuva skaidrs, kāds izskatīsies jaunais gadsimts. Džezmeņi, dejotājas, brīvdomīgās flapper meitenes, kinozvaigznes, literāti, mākslinieki – viņi visi bija jauniegūtās brīvības sajūtas apburti un savaldzināti. Šā laikmeta stila ikona un slavenība – amerikāņu rakstnieks Frānsiss Skots Ficdžeralds – savā romānā «Lielais Getsbijs» meistarīgi un ironiski atainojis vētrainās desmitgades dzīvesveidu:

«Man patīk lielas viesības. Tajās viss notiek intīmi. Mazās viesībās nekad nevar justies netraucēts.»

Nepiesātināmā vēlme baudīt dzīvi, izklaidēties un žilbinoši ģērbties lielā mērā bija saistīta ar milzīgajām pārmaiņām un šoku, ko izraisīja Pirmais pasaules karš.

Kamēr Eiropa dziedēja kara cirstās brūces, Amerika iznāca priekšplānā kā pasaules lielvara – debesskrāpju, milzu naudas, patēriņa un hedonistiska dzīvesveida valsts,

kurā tic uzņēmīgu cilvēku neizsmeļamajām iespējām. Bagātie amerikāņi nodrošināja darbu Parīzes juvelieriem un augstās modes tērpu meistariem, par spīti «sausajam likumam»

patērēja kokteiļus, viskiju un šampanieti nepieklājīgā daudzumā un dānsingos dejoja caurām naktīm.

Ticība gaišajai nākotnei un tehnikas progresam, aizvien straujākais dzīves temps, debesskrāpju būvniecība, avangarda māksla – tas viss, džeza mūzikai un automobiļu taurēm skanot, ielauzās lielpilsētu ikdienā… un apveltīja sievietes ar tādu brīvību, kādas viņām nekad vēl nebija bijis. Zīmīgi, ka tieši 1920. gadā sievietes ASV ieguva vēlēšanu tiesības.

Izstādē apskatāmi arī vairāki īpaši vērtīgi eksponāti

Viens no tiem ir spāņu izcelsmes Venēcijā dzīvojušā mākslinieka un dizainera Mariano Fortuni slavenā «Delphos» kleita. Tās smalkā, noturīgā plisējuma noslēpums joprojām nav atminēts. Vēl interesantāks ir otrs izstādē redzamais Mariano Fortuni tērps – dizainera izgudrotā unikālā tehnikā apdrukāta samta kleita «Eleonora» un no tāda paša auduma pēc pasūtījuma gatavotas kurpes, kas tikušas valkātas kopā ar tērpu. Kolekcionārs Nazims Mustafajevs atzīst, ka šis savulaik «Christie’s» izsolē iegādātais komplekts ir unikāls pasaules mērogā – otra tāda nav. Īpašas uzmanības vērta ir arī Francijā strādājušā elegantā britu dizainera Edvarda Molino kleita, kas izšūta ar īsta tirkīza pērlītēm un pērlītēm, kas no iekšpuses pārklātas ar īstu zeltu.

Lai gan visi izstādē redzamie apavu pāri, kā arī brīnumskaistie, miniatūrām skulptūrām līdzīgie ar celuloīdu apvilktie koka papēdīši izraisa sajūsmu un apbrīnu, sevišķas intereses vērtas ir

dižā itāļu izcelsmes franču apavu dizainera Andrē Perudžas radītās kurpes.

Perudža bija viens no izcilākajiem 20. gs. 1. puses apavu dizaineriem, kurš 20. gados izpelnījās ievērību Parīzē, radīdams kurpes tā laika slavenākajām izklaides zvaigznēm – skaistajai kaildejotājai Džozefīnei Beikerei, kā arī franču kabarē dīvai Mistengetei.

Izstāde «Zelta divdesmitie» piedāvā iespēju ne tikai apskatīt izcilus, lieliski saglabājušos 20. gadu tērpus un apavus, kas uzskatāmi par īstiem meistardarbiem, bet arī uzzināt vairāk par leģendām apvītās, vētrainās desmitgades dzīvesveidu un skaistuma ideāliem. Modē un mākslā šo spožo laikposmu, «zelta divdesmitos», atainoja elegantais, kaut arī salīdzinoši īslaicīgais Art Deco stils – viena no skaistākajām lappusēm 20. gadsimta dizaina vēsturē.

Izstāde Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2018. gada oktobra vidum. Eksponātus no Nazima Mustafajeva unikālās kolekcijas papildina video- un audiomateriāli, fotogrāfijas, plakāti. Saglabāta arī iepriekšējo izstāžu tradīcija – apmeklētājiem ir iespēja piemērīt izstādes stilistikai atbilstošus tērpus. Savukārt paraudzīties uz savu raksturu no negaidīta skatpunkta ļauj īpaši šai izstādei izstrādāts tests, kurā apmeklētāji var uzzināt, kuras no 20. gadu personībām visvairāk atbilst viņu būtībai un raksturam.

Izstādes ietvaros notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par 20. gadiem: par šīs desmitgades modi, dizainu, dzīvesveidu un personībām. Pirmā lekcija – «Māksla modes žurnālu lappusēs» – gaidāma jau 18. maijā. Atraktīvā mākslas zinātniece un izglītojošā projekta «Bermoods» izveidotāja Maša Šveca (Krievija) tajā stāstīs par modes žurnālu vēsturi, slavenāko mākslinieku sadarbību ar modes žurnāliem un par to, kā mākslas darbi joprojām ietekmē modes fotogrāfiju. Sekojiet līdzi informācijai mūsu mājaslapā www.fashionmuseumriga.lv!

Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24, sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu tika atvērts 2016. gada rudenī. Tas ir privāts muzejs, ko veidojusi un vada arhitekte Nataļja Muzičkina. Tematiskajās izstādēs un nelielā pastāvīgajā ekspozīcijā Modes muzejs ļauj ne tikai aplūkot tērpus un aksesuārus, bet arī iejusties pagājušo gadu atmosfērā, līdzdarboties un uzzināt daudz jauna gan lieliem, gan maziem. Šī ir Modes muzeja ceturtā izstāde: iepriekš muzejā tikušas eksponētas izstādes «30. gadu elegance», «Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna» un izstāde «Dior», kas bija veltīta ietekmīgā modes nama vēsturei.

Muzeja darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 19.00.

Biļetes: 7 EUR; grupām 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem 5 EUR.

Katra mēneša pirmajā otrdienā atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem – biļetes cena tikai 3 EUR.

MODES MUZEJS

• Rīga, Grēcinieku iela 24

• Tel. +371 20033450

• E-pasts:fashionmuseumriga@gmail.com

• www.fashionmuseumriga.lv

• www.facebook.com/fashionmuseumriga

• www.instagram.com/modes_muzejs

• https://www.youtube.com/channel/UCqC3Ht8dQ11PBeV41PaoCUQ

0 Komentāri