Ir izplatīts priekšstats, ka novecošana saistīta ar mazaktīvu dzīvesveidu, nesabalansētu pārtiku un pārēšanos, piemēram, vēlu vakarā, brīvo radikāļu postošo ietekmi uz organismu, kā arī dažādiem toksīniem un sintētiskām vielām. Nieki! Amerikāņu zinātnieku pētījumi rāda, ka šie faktori, jā, ietekmē, bet salīdzinot ar vienu, pašu briesmīgāko, ir samērā nekaitīgi. Galvenais novecošanas vaininieks, kas kaitē organismam, ir mums tik mīļais cukurs.
Kopš seniem laikiem cilvēki cīnījušies ar neizbēgamo organisma novecošanas procesu. Lai to aizkavētu, ir veikti eksperimenti un pētījumi. Izrādās, ka ne jau stundām ilga sēdēšana pie datora vienā pozā un ceturtā vīna glāze pēc vakariņām ir galvenie faktori, kas sašvīkā tavu seju ar krunciņām un iekar maisiņus zem acīm. Tā ir supersaldā, nevainīgā kūciņa, no kuras tik grūti atteikties.
Mūsdienās ir izpētīts, ka galvenais palaišanas mehānisms, kas iedarbina neatgriezeniskus organisma novecošanās procesus, ir cukuru izraisītā proteīnu sairšana. Citiem vārdiem, cukura molekulas bojā šūnu olbaltumvielas. Nokļūstot organismā, cukura molekulas bojā saites proteīnos un lipīdos.
Procesu dēvē par glikāciju, kuras rezultātā proteīni deformējas un sāk izdalīt kaitīgus toksīnus, kas savukārt izraisa traucējumus vielmaiņas procesos.
Visvairāk no cukura cieš kolagēns – proteīns, kas ādai piešķir elastīgu un tvirtu izskatu. Cukura iedarbības rezultātā audi sliktāk notur ūdeni un deformējas, palēninās ādas dabīgā atjaunošanās spēja.
Negatīvas izmaiņas ādas struktūrā un krāsā, maisiņi un krunkas, visbiežāk liecina par bojājumiem kolagēnā.
Glikācijas pētījumi turpinās. Jo vairāk zinātnieki noskaidro par novecošanās procesiem, jo efektīvākus preparātus ādas uzlabošanai spēj izstrādāt.
Ārsti un dietologi ir vienisprātis: produkts numur viens, no kā jāizvairās, ja negribam priekšlaikus novecot, ir cukurs.
