«Tādas muguras problēmas, kuras nevaram precīzi paredzēt, ir tikai muguras trauma, dažas iedzimtas un onkoloģiskās saslimšanas. Pārējās muguras slimības var novērst profilakses un pareiza dzīvesveida rezultātā, sekojot un rādot piemēru bērniem,» uzsver AS «Veselības centru apvienība» poliklīnikas «Pļavnieki» ārste neiroloģe Dace Bērziņa.
Viņas novērojumi liecina, ka 90% skolēnu ir stājas problēmas, kas pēcāk ir cēlonis izmaiņām mugurkaulā. Ārste norāda, ka viena no sliktākajām pašdarbības metodēm muguras sāpju ārstēšanā ir medikamentu lietošana bez ārsta izdotas receptes, turpinot iesākto, kas ir izprovocējis saslimšanu.
«Ja pacients ieklausītos dažādos norādījumos, kas saistīti ar dzīvesveidu un paradumiem, domāju, ka manā kabinetā vismaz puse no pacientiem neierastos, jo tikai kādai ceturtajai daļai ir nepieciešams padoms citā jautājumā, kas nav saistāms ar muguras izmaiņām,» norāda AS «Veselības centru apvienība» poliklīnikas «Pļavnieki» ārste neiroloģe Dace Bērziņa. Lielākajai daļai pacientu mugura nav vairs vesela, un daļa no pieņemšanas laika katram pacientam tiek veltīta sarunām par vingrojumiem, muguras izstiepšanu, atslābināšanu, slodzes ievērošanu un citiem saistītiem jautājumiem. Tādēļ ārste uzskata, ka izpratnes pamats par muguras sāpju cēloņiem ir jāieliek ģimenē, pievēršot nopietnu uzmanību bērnu stājai, jo
jau pusaudžu vecumā novērotās sāpes mugurā ir sekas nepareizajai stājai
vai nepareizajam mugurkaula daļu noslogojumam.
«Mugurkauls pareizos izliekumus iegūst ap sešu gadu vecumu, tādēļ vecāku ziņā ir noteikt atvases dzīvesveida ritmu - cik ilgu laiku bērns pavadīs pie datora vai televizora, ar kādu sporta veidu nodarbosies, jo ir tādi sporta veidi, kas mugurkaulu nostiprina, bet ir tādi, kas to bojā. Novērojumi ārstes kabinetā liecina, ka jau agrīni, parādās arī nopietnākas mugurkaula saslimšanas, kā spondiloartroze, spondilolistēzes, starpskriemeļu disku velvēšanās, trūces un to pavadošas citas mugurkaula izmaiņas. «Tieši muguras noslogojumam un laicīgai korsetes nostiprināšanai būtu jāpievērš uzmanība skolas vecuma bērniem un pusaudžiem,» uzsver ārste Dace Bērziņa. Viņas novērojumi liecina, ka
aptuveni 90% skolas vecuma bērnu no 7 līdz 19 gadiem jau ir stājas problēmas,
kādēļ agrīnā vecumā pusaudžiem nepieciešama ārstu palīdzība muguras sāpju novēršanai. Diska trūces pamatiemesls sāpošajām mugurām ir reti. Biežāk tās ir izmaiņas locītavās, kas atrodas blakus šiem izslīdējušajiem diskiem.
«Tādas muguras problēmas, kuras nevaram precīzi paredzēt, ir tikai muguras trauma, dažas specifiskas iedzimtas un onkoloģiskās saslimšanas. Pārējās muguras slimības profilakses rezultātā var novērst - galvenais ir ievērot dažus noteikumus par smagu lietu celšanu un regulāri veikt ap mugurkaulu esošo muskuļu nostiprināšanu. Tas prasa tikai laiku vingrošanai, peldēšanai vai nūjošanai un pauzi apdomāšanai, kā pareizi pārvietot smagumu no punta A uz punktu B. Ir nepieciešams veikt ikdienas paradumu korekciju. Vecākiem, rādot piemēru bērniem, pašiem ir jāsēž taisni, jāskatās, kā sēž bērni, jāpiemēro mēbeles, jāizvēlas pareizi apavi, jāskatās, kāda ir soma un kā tā tiek nēsāta. «Slinkumu un steigu mēs saslimšanas gadījumā kompensējam naudas izteiksmē,» atgādina neiroloģe Bērziņa.
Vieglāk nekā vingrot un mainīt ikdienas paradumus ir iedzert pretsāpju medikamentu un turpināt iesākto. «Vienas vai divas reizes pretsāpju līdzekļa lietošanu atbalstu, jo esam cilvēki un pie katrām sāpēm, kam arī zinām iemeslu, uzreiz pie ārsta nedodamies, taču nepārtrauktu zāļu dzeršanu bez ārsta ziņas neatbalstu,» uzsver daktere. Iesākto darbu tomēr vajadzētu pārtraukt, jo tas provocēja saslimšanu un tā turpināšana noteikti kaitēs. Kā arī nevajag lietot tās zāles, kas ir palīdzējušas kaimiņam vai kādam radiniekam, jo pacients nevar zināt, kā šis medikaments iedarbojas uz viņa organismu. Rezultātā muguras sāpes tiek ārstētas tikai ar vitamīnu injekcijām un bez rezultāta. Ja sāpes nepāriet, ir jādodas pie ārsta un jāveic rentgena uzņēmums tai muguras daļai, kas sāp. Tas dos nozīmīgu informāciju par skriemeļu attiecībām citam pret citu, mugurkaula simetriskumu, fizioloģiskajiem izliekumiem un novirzēm no normas. Neskaidrākos gadījumos, lai precizētu iemeslu, ir nepieciešams veikt arī kompjūtertomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Minētos izmeklējumus neveic uzreiz visai mugurai, bet gan mērķtiecīgi konkrētai zonai. Bez minētā dažreiz var nākties arī izmeklēt iekšējos orgānus ar ultrasonogrāfiju vai doties pie ginekologa, urologa, jo dažas slimības refleksa veidā var izpausties kā muguras sāpes.
