Koķe: mazākumtautību skolās uzlabojusies audzēkņu latviešu valodas prasme
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministre arī akcentējusi to, ka Latvijas mazākumtautību skolu audzēkņu vidū ir uzlabojušās latviešu valodas zināšanas, par ko liecina ne tikai centralizēto eksāmenu eksāmeni, bet arī apstāklis, ka laikā, kad skolēni vēl varējuši izvēlēties valodu eksāmenu kārtošanai, daļa cittautiešu skolēnu to darījuši valsts valodā. Pēdējos gados nav arī novēroti sarežģījumi, mazākumtautību skolu audzēkņiem uzsākot mācības vidusskolās ar latviešu mācībvalodu.
Gan ministre, gan deputāti bijuši vienisprātis, ka būtu jāveicina tas, lai valodu skolēniem mācītu pedagogs, kuram pašam tā ir dzimtā valoda, jo tas palīdz labāku rezultātu sasniegšanā. Tomēr tas būtu vairāk skolas menedžmenta jautājums, uzsvērusi Koķe.
Viņa arī pastāstījusi, ka šobrīd tiek strādāts pie vienota latviešu valodas standarta ieviešanas visā vidējā izglītībā, kas stiprinās valodas prasmes un zināšanas.
TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, tikšanās frakcijas pārstāvjiem radījusi pārliecību, ka pret deputātu ierosinājumu Koķei būtisku iebildumu nav, tomēr viņa iestājas par šī jautājuma risināšanu tālākā nākotnē, turpretī TB/LNNK ir ieinteresēta šādas pārmaiņas sākt pēc iespējas drīzāk.
«Mēs paturam tiesības tad kādā citā veidā šo jautājumu risināt ātrāk,» norādīja Pētersons, piebilstot, ka konkrēti lēmumi, kā tas tiks darīts, vēl nav pieņemti, bet, iespējams, TB/LNNK varētu rosināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai, lai šādu normu iestrādātu Satversmē.