Eksperti – jaundzimušo mirstību perinatālajā periodā var samazināt ārstniecības procesu sakārtošana, sabiedrības izglītošana un atbildīga ģimenes plānošana
Kā samazināt jaundzimušo mirstību perinatālajā periodā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2012. gadā perinatālās mirstības rādītāji Latvijā ir mazinājušies līdz 8,8 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, salīdzinot ar 9,3 gadījumiem 2011. gadā. Nepilna gada laikā ir īstenotas nozīmīgas izmaiņas bērnu perinatālās mirstības samazināšanai, tomēr Latvijas dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti ir vienisprātis – uzlabojamā vēl ir daudz gan veselības aprūpes jomā, gan veselas un atbildīgas grūtniecības apziņas radīšanā.
Nozīmīgākās izmaiņas veiktas, ieviešot pirmā grūtniecības trimestra ultrasonogrāfijas izmeklējumus, pirmo reizi piedāvājot definēt Perinatālās aprūpes centrus, kas turpmāk ļaus efektivizēt un sekot līdzi to darbībai, kā arī uzlabojot medicīniskās dokumentācijas kvalitāti un īstenojot ārstu un vecmāšu apmācības, tāpat arī veicinot ārstu multisektoriālo sadarbību. Topošo vecāku izglītošanai Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un LR Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, asociētā profesore, Dr. Dace Rezeberga izstrādājusi rokasgrāmatu «Gribu būt māmiņa», kurā izklāstīti veselas grūtniecības priekšnoteikumi.
Kā nozīmīgākās ieviestās izmaiņas Dr. Dace Rezeberga izceļ grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz iekļaut ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanu I un II grūtniecības trimestrī, ģenētisko anomāliju skrīningu visām grūtniecēm, papildus izmeklējumu veikšanu grūtnieču cukura diabēta diagnostikai un B grupas streptokoka atklāšanai.
«Visi grozījumi, kas stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija ir veidoti, lai uzlabotu gan mātes, gan bērna veselības stāvokli un palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu pāragru mirstību. Vecākiem ne vienmēr ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts, reizēm pietiek ar organizatoriskiem pārkārtojumiem, kas uzlabotu grūtnieces aprūpi un savlaicīgu slimību diagnostiku, un apliecinātu, ka katra bērniņa nākšana pasaulē ir svarīga ne tikai vecākiem, bet arī valstij kopumā,» skaidro Dr. Dace Rezeberga.
Kā norāda Latvijas dzemdniecības eksperti, atsevišķi ierosinājumi joprojām ir iniciatīvas līmenī, un to ieviešanai nepieciešams turpmākas izmaiņas. Piemēram, reģionālo slimnīcu nodaļu standartu izstrāde, perinatālās mirstības audits un kritisko gadījumu analīze tām iestādēm, kas piekritīs viņu darbības padziļinātai izpētei. Padziļinātu iesaisti un atbildību ginekologi sagaida arī no ģimenes ārstu puses – gan ģimenes plānošanas uzsākšanas, gan grūtniecības laikā.
«Pats galvenais ir precīzi diagnosticēt potenciālās problēmas kopā ar dažādu jomu speciālistiem – ģenētikas, sirds un citiem speciālistiem – maksimāli informējot vecākus un kopīgi meklējot risinājumus,» skaidro Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule. Viņa turpina: «Ultrasonogrāfija ir svarīgs diagnostikas līdzeklis, lai noteiktu dzemdībām piemērotāko vietu. Aktīvi strādājam pie tā, lai paaugstinātu ultrasonogrāfijas speciālistu kvalifikāciju.»
Rīgas Stradiņa universitātes Pataloģijas katedras lektore Dr. Ivanda Franckēviča īpašu uzmanību vērš nepieciešamībai uzlabot pataloģijas speciālistu kvalifikāciju. «Mūsu speciālistiem kvalifikācijas paaugstināšanai ļoti vērtīgi un noderīgi būtu apmeklēt Pediatru patalogu biedrības rīkotos ikgadējos pediatriskās pataloģijas kursus. Tāpat vērtīga būtu arī dalība biedrības rīkotajā ikgadējā kongresā, kurā notiek profesionālās pieredzes apmaiņa, kā arī ir iespēja uzzināt par jaunākajām zinātniskajām tendencēm nozarē.»
Savukārt Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule uzsver, ka ministrija pastiprināti izvērtēs ārstniecību iestāžu kvalitātes rādītājus, nākotnē tos saistot ar pakalpojumu pirkšanas atlīdzību. Turklāt, rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu, Nacionālā veselības dienesta līgumi ar reģionu iestādēm atbilstoši iestādes kapacitātei pieļaus ne vairāk kā 200 dzemdības gadā. L.Cipule akcentē arī sabiedrības atbildības lomu: «Ārsti ir izpētījuši un kopīgi strādā pie daudzprofilu problēmas risinājuma valstiskā mērogā, tostarp ārstēšanās, ārstu izglītības un sociālās jomas jautājumiem, bet ļoti nozīmīga ir cilvēkam ieaudzinātā atbildība pret veselību jeb paša cilvēka atbildība.»
Sabiedrības izglītošanu veiks arī ar Šveices veselības aprūpes firmas Roche un Austrumu slimnīcas atbalsta fonda gādību iznākusī Dr. Daces Rezebergas rokasgrāmata «Gribu būt māmiņa». Tā ir orientēta uz lauku novados dzīvojošiem jaunajiem un topošajiem vecākiem, kuri to var prasīt gan sava novada sociālajiem darbiniekiem, gan ginekologiem, gan arī ģimenes ārstiem. Rokasgrāmata ikvienam aplūkojama un lejupielādējama arī internetā: ej.uz/GribuButMamina.