Reizēs, kad sabiedrību pāršalc kārtējā traģiskā vēsts par kāda bērna bojāeju, uzvirmo sašutuma pilnas diskusijas – kur skatījās vecaki, kur bija ārsti? Latvijā situācija bērnu traumatisma jomā ir dramatiska. Bet bēdīga situācija esot arī vispārējās veselības aprūpes jomā – vecāku aizņemtības dēļ bērniem nākas ārstēt jau ielaistas slimības.
Par bērnu veselību jārūpējas vecākiem pašiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska uzsver, ka pieaugušais par savu dzīvi drīkst lemt pats – ja tā nerūp, var arī labprātīgi aizlaist postā, bet par bērnu ir jārūpējas ar vislielāko atbildību.
"Katrs no vecākiem grib, lai viņa bērns būtu vesels. Bet tas mērs, pēc kā vecāki lemj, vai viņa bērns ir vesels vai nav – katram ir savs. Priekšstats par to, kas ir labs, ir atkarīgs no mūsu zināšanām, pieredzes un uzmanības, kāda ir bijusi vecāku ģimenē."
Pašlaik dzīves temps neļauj mātei ar bērnu pavadīt mājās ilgu laiku, ir jādodas strādāt, bet mazulis jāatstāj auklei vai bērnudārzā, kur personāls arī ne vienmēr ir pietiekami kompetents. Arī saikne ar ģimenes ārstu ne vienmēr ir pati labākā. Vecākiem nekas cits neatliek kā pašiem rūpīgi sekot bērna veselības stāvoklim.
Pie ārsta nekavējoties ir jāvēršas, ja:
bērns, kas līdz šim labi pieņēmies svarā un audzis, vairs neaug, nepieņemas svarā vai krīt svarā;
ir bāls, noguris, neaktīvs, nervozs.
Jebkuras krasas uzvedības un pašasjūtas izmaiņas var liecināt par veselības problēmām, kuras jāpārbauda pie ārsta.
Valsts apmaksātā profilaktisko apskašu programma ir rekomendējoša, proti, ārsta pienākums nav katru gadu veikt šīs pārbaudes (izņēmums ir bērna pirmais dzīves gads). Toties vecāki drīkst reizi gadā prasīt ārstam izmeklēt bērnu rūpīgāk arī bez īpaša iemesla.
Noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" profilaktisko apskašu programmā ietvertas šādas pārbaudes.
Bērnu profilaktiskās apskates pirmajā dzīves mēnesī:
ģimenes ārsta veikta apskate mājās (vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā);
sertificētas māsas veikta apskate mājās vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un turpmāk vienu reizi 10 dienās;
valsts apmaksāta vakcinācija (B hepatīts, tuberkuloze, difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts un b tipa Haemophilus influenzae infekcija).
Bērnu profilaktiskās apskates 1–6 mēnešu vecumā:
ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;
sertificētas māsas mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;
valsts apmaksāta vakcinācija.
Bērnu profilaktiskās apskates 7–11 mēnešu vecumā:
sertificētas māsas vai ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā divas reizes minētajā laikposmā;
sertificētas māsas mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati.
Bērnu profilaktiskās apskates 12 mēnešu vecumā:
ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;
hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs;
sertificētas māsas mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati.
Bērnu profilaktiskās apskates 13–24 mēnešu vecumā:
ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā - divas reizes gadā;
valsts apmaksāta vakcinācija (masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas, difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts);
okulista veikta apskate (redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes).
Bērnu profilaktiskās apskates 2–6 gadu vecumā:
ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā - reizi gadā;
zobu higiēnista apmeklējums - reizi gadā;
okulista veikta apskate triju gadu vecumā (salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);
okulista veikta apskate pirms skolas 6–7 gadu vecumā.
Valsts apmaksāta vakcinācija (7 gados difterija, stinguma krampji un poliomielīts, masalas, epidēmiskais parotīts un masaliņas; 12 gados masaliņas; 14 gados difterija, stinguma krampji, poliomielīts, B hepatīts).
Bērnu profilaktiskās apskates 18 gadu vecumā:
ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā - reizi gadā;
zobu higiēnista apmeklējums - reizi gadā;
vakcinācija atbilstoši valsts programmai.
Informācijas pieejamībai gan labās, gan sliktās puses
Interneta un citas informācijas pieejamība ir devusi gan pozitīvus augļus – vecāki labāk orientējas sava bērna veselības problēmās, gan arī dažkārt novedusi pie bēdīga rezultāta. "Tagad, kad ir pieejama plaša informācija internetā, žurnālos, grāmatās, ir mammas, kas pašas izlemj, kā savu bērnu ārstēt. Piemēram, nesen pie mums nonāca 8 gadus vecs bērns ar diabētu, par kuru neviens īpaši neinteresējās. Bērns pie mums nonāca jau komā. Vai gadījums ar meitenīti, kurai ir smaga sistēmsaslimšana, kuras ārstēšanas metodes ir zināmas. Māte izlēma bērnu ārstēt pēc savām metodēm. Tagad bērnam ir 10 gadi un smagi deformētas locītavas." Ir labi, ka ir pieejama dažāda informācija, tomēr ārste neieteiktu vecākiem vienpersoniski un bez ārsta līdzdalības izlemt, kādu ārstēšanas metodi izmantot savam bērnam. "Pasaulē medicīnā lieto metodes, kas balstās uz pierādījumiem – konkrētiem izārstēšanas faktiem, informācija par kuriem ir pieejama mediķiem. Ja mamma grib paļauties uz citiem informācijas avotiem, varbūt ir lietderīgi vismaz tos parādīt bērna ārstējošajam ārstam, lai kopīgi lemtu, kas der un kas neder. Pret vecāku gribu, protams, mēs rīkoties nedrīkstam."
Pirmajā vietā Eiropā ar traumatismu
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, Latvija bērnu traumatisma ziņā ieņem vadošo vietu Eiropas Savienībā. Latvijā vidēji katru gadu 10 bērni izkrīt pa logu, 10 iet bojā ugunsnelaimēs, 30 – noslīkst, 30 – iegūst ķīmiskus apdegumus, iedzerot etiķskābi vai citas ķīmiskas vielas, 600 bērnu sakož dzīvnieki, 900 bērnu cieš ceļu satiksmes negadījumos, no tiem 25 iet bojā. Šie ir bērni, kas nebūt ne visi ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Lielākā problēma ir pieaugušo paviršība. Nepieskatīts bērns var aiziet bojā, pat iekrītot mutes bļodā un noslīkstot. Ārzemēs atbildību no vecākiem prasa likumu līmenī, Latvijā šāda norma ieviesta pavisam nesen un nav sevišķi stingra.
Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās. Maziem bērniem liktenīgas parasti ir agrīnākās stundas, kad viņi ir nomodā, bērnudārza vecuma bērniem - pievakare, lielajiem bērniem - vakara stundas. Ļoti daudz ir applaucējumu, kas dzīst ilgi, sāpīgi un atstāj kroplīgas sekas uz visu mūžu. Vasarai ir raksturīgi arī lūzumi un nobrāzumi.
INFORMĀCIJA
Būs stingrākas prasības bērnu zālēm
Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši vienošanos par vienotām prasībām attiecībā uz bērniem lietojamajām zālēm. Patlaban vairāk nekā 50% zāļu, ko Eiropā izmanto bērnu ārstēšanai, nav izmēģinātas un nav saņēmušas lietošanas atļauju. Tāpēc zāļu izvēle slimu bērnu ārstēšanai ārstiem ir ierobežota.
Regula paredz, ka zāļu ražotājiem līdz ar lūgumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai būs jāiesniedz dati par attiecīgu pediatrisku pētījumu rezultātiem. Tāpat regula nosaka, ka zāles ar bērniem tiek izmēģinātas drošā kārtībā. Regula paredz arī atvieglojumus attiecībā uz medikamentiem retu slimību ārstēšanai, kā arī ieviest jauna veida tirdzniecības atļauju PUMA ("Paediatric Use Marketing Authorisation" - atļauja tirgot pediatriskām vajadzībām), kas pieļauj desmit gadu ilgu datu aizsardzību jauninājumiem attiecībā uz nepatentētām zālēm. ES tāpat stingrāk uzraudzīs bērniem paredzēto zāļu nekaitīgumu, apkopos datus par bērnu terapeitiskajām vajadzībām ES, lai koncentrētu zāļu izpēti, izstrādi un atļauju izdošanu.