Neparasti svelmainajā vasarā dažiem cilvēkiem parādījusies jutība pret saules gaismu jeb ultravioletajiem (UV) stariem. Vēl specifiskāk no tās cieš pacienti, kuri regulāri lieto dažas pretsāpju ziedes. Saulei atklātās ķermeņa daļas svilst kā ugunī.
Kas ir fototoksiska reakcija?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai tiešām medikamentu lietošana var izraisīt jutību un alerģisku reakciju pret sauli? Skaidrojumu sagatavojusi daktere Zane Neikena, Zāļu valsts aģentūras medikamentu blakusparādību monitoringa nodaļas vadītājas vietniece.
Mediķiem ir pazīstama gaismjutība jeb fotosensitivitāte, kas dažiem cilvēkiem izpaužas ar ādas izsitumiem, iekaisumu vai smagākos gadījumos – ar apdegumu. Tas parādās uz sejas, kakla, rokām, apakšstilbiem, arī uz muguras un citās vietās, kur lietotas kādas pretsāpju ziedes.
Zāles pašas par sevi nevar izraisīt gaismjutības reakciju, uzsver daktere Zane Neikena. Gaismas stari aktivizē medikamenta sastāvā esošās aktīvās vielas struktūru, tā pārmainās, un āda reaģē. Veidojoties pārmaiņām vielas struktūrā, tiek bojātas ādas šūnas tieši (fototoksiska reakcija) vai iesaistoties imūnsistēmai (fotoalerģiska reakcija).
Bieži vien pacienti pat nenojauš, ka izsitumi uz ādas, apsarkums (apdegums) saistāmi ar lietoto medikamentu un tā ir gaismas ietekmē radusies reakcija.
Turklāt tas notiek ne tikai vasarā, kad saules gaisma ir spilgta, šādu reakciju gadījies novērot arī ziemā. Ļoti jutīgiem cilvēkiem gaismas un medikamentu mijiedarbībā reakciju var izraisīt fluorescējošas lampas.
Fototoksiskas reakcijas rodas biežāk nekā fotoalerģiskas. Dažu medikamentu lietošanas gadījumā var rasties abas. Smagi gadījumi pagaidām novēroti ļoti reti, tomēr dažiem cilvēkiem fotosensitivitātes reakcijas var izpausties ievērojamu veselības traucējumu veidā (skarti plaši ādas apvidi, kā dēļ var būt pārejoša darba nespēja).
Dati liecina, ka gaismjutības reakcijas iespējamas, lietojot dažas antibiotikas, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, antipsihotiskos līdzekļus, pretsēnīšu medikamentus, dažus diabēta preparātus un citus.
Gaismjutību var izraisīt gan zāļu lokāla (ziedes, geli), gan sistēmiska (tabletes, injekcijas) lietošana. Svarīgākais ir noteikt medikamentu, kas izraisa reakciju un, ja iespējams, izvairīties no tā. Ja pacienta veselība to neļauj, cilvēkam strikti jāvairās no tiešiem saules stariem, jāvalkā drēbes un galvassega, kas aizsargā no saules, jālieto aizsargkrēmi pret UV stariem. Bez ārsta ziņas zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt, atgādina daktere Zane Neikena. Viņa iesaka vienmēr izlasīt medikamentu lietošanas instrukciju, kurā ir minētas biežāk un retāk sastopamās blaknes, atsevišķiem medikamentiem – gaismjutība jeb fotosensitivitāte.
Fototoksiska reakcija rodas tikai vietās, kas bijušas pakļautas tiešiem UV stariem. Tā izpaužas:
ar apsārtumu uz ādas, kas var parādīties dažu vai vairāku stundu laikā pēc gaismas un medikamentu mijiedarbības;
ar pārspīlētu iedegumu (apsārtums un apdegums);
ar smagām ādas pārmaiņām – pūšļiem un čūlām;
iespējama nieze, zili zaļa pigmentācija (reti), naga plātnītes atslāņošanās no naga gultnes.
Fotoalerģiska reakcija parādās pēc atkārtotas saules staru ietekmes un biežāk novērota vīriešiem.
Pazīmes:
ekzēma, ādas nieze, izsitumi (parasti parādās ne ātrāk par 24 – 72 stundām pēc gaismas un medikamenta mijiedarbības);
alerģiska reakcija ķermeņa vietās, kuras nav tieši pakļautas UV stariem.