Ziedot vai neziedot pēc nāves savus orgānus? (32)

Izvēlēties var katrs. Kopš 2002. gada Iedzīvotāju reģistrā ievadītas ziņas par 831 personas izvēli, un tas ir ārkārtīgi maz, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu. 247 Latvijas iedzīvotāji devuši atļauju pēc nāves izmantot savus audus vai orgānus, bet divreiz vairāk – 584 – to nevēlas pieļaut, informē Andrejs Rjabcevs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs.

Izvēli – ļaut vai aizliegt – šajā gadījumā var veikt divos veidos. Var doties uz jebkuru PMLP nodaļu, arī Bauskā. Jāuzrāda pase, un jāuzraksta noteikta parauga iesniegums, izsakot savu vēlēšanos, skaidro Ilona Ķepale, PMLP Bauskas nodaļas vadītāja. Šo ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā ir bez maksas, valsts nodeva par to nav jāmaksā.

Savu lēmumu var paust arī elektroniski portālā www.latvija.lv, ja ir savs elektroniskais paraksts. Ja personas paraksts uz iesnieguma ir notariāli apliecināts, persona iesniegumu PMLP var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību, piebilst Andrejs Rjabcevs.

Cilvēkiem jāizprot orgānu izmantošanas būtība – tā ir iespēja ļaut kādam dzīvot.

Tāpēc par orgānu pārstādīšanu jāizlemj jau dzīves laikā, nevis tas jāatstāj tuvinieku ziņā. Ja izvēle nav veikta, bet orgāni ir nepieciešami kāda cita cilvēka dzīvības glābšanai, medicīnas iestāde var lūgt tuvākajiem radiniekiem atļaut izmantot mirušā ķermeni. Taču tas ir ļoti jūtīgs jautājums, kuru ģimenes locekļi visbiežāk negrib ne dzirdēt, ne apsvērt brīdī, kad uzzināts par tuvinieka nāvi.

Latvijā ir veiktas sirds, nieru, 2011. gada janvārī arī aknu pārstādīšanas operācija. Lai orgānu transplantācija izdotos, nepieciešami ne vien lieliski profesionāli ķirurgi, bet arī precīza un noteikta glābšanas un medicīnisko dienestu darba organizācija un koordinācija.

Nozīme ir galvenokārt aizliegumam.

Ja nav ne aizlieguma, ne atļaujas, tad no likuma viedokļa cilvēka orgānus var izņemt.

Starp citu, persona var aizliegt ne tikai izņemt audus un orgānus, bet arī veikt patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju). Tomēr ir gadījumi, kad to dara obligātā kārtā – ja ir aizdomas, ka cilvēks miris no infekcijas slimības, no nediagnosticētas slimības vai nediagnosticētiem sarežģījumiem.

Neņemot vērā mirušā gribu, pēc izmeklētāja vai prokurora pieprasījuma izdara arī tiesu medicīnisko izmeklēšanu, ja ir aizdomas par vardarbīgu nāvi vai nāves cēlonis nav zināms.