Augu vai dzīvnieku tauki? (10)

Dabu nepiemānīsi!

Tauki mūsu organismam ir tikpat nepieciešami kā olbaltumvielas un ogļhidrāti: tie ir enerģijas avots un transports organismā citām svarīgām vielām. Pirmā svarīgā un neaizstājamā lieta ir taukskābes ar vairākām divkāršām saitēm molekulā. Ja organisms nesaņem nepieciešamās taukskābes, tad sāk taukos pārstrādāt olbaltumvielas un ogļhidrātus, kas savukārt nav nekas labs. Šāda veida “aizstāšana” palēnina organisma vielmaiņu, traucē reproduktīvās sistēmas darbību un rada veselības problēmas.

Tieši tauki padara mūsu ādu tik maigu un gludu, matus spīdīgus un veselīgus. Tie veido plānu plēvīti, kurai pateicoties āda spēj saglabāt mitrumu un nezaudē elastību. Bērniem tauki veido “būvniecības materiālu” smadzeņu attīstībai.

Visbeidzot – ir vairāki būtiski vitamīni, kas šķīst tikai taukos un bez tiem nemaz organismā neuzsūcas.

Augu vai dzīvnieku taukus?

Pēdējā laikā visi, kuri rūpējas par savu veselību, ir pārgājuši uz augu tauku lietošanu. Ieguvums no tā ir it kā labs un patīkams, bet ne tik liels, kā būtu gaidīts. Kāpēc?

Dzīvnieku tauki nav kļuvuši slikti. Protams, tiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi vai kas taukus nevēlas, vajadzētu ierobežot lietošanas apjomus. Bet ierobežot nenozīmē – atteikties pilnībā un izslēgt uz visiem laikiem no ēdienkartes. Piemēram, krējums un saldkrējuma sviests – lieliski vitamīnu avoti un satur lecitīnu. Saldkrējuma sviests satur 40 procentus monopiesātināto tauku (arī olīveļļa). Galu galā – sviests no govs piena ir gadsimtiem bijis uz mūsu senču galda, un nevienam ij prātā neienāca to nosaukt par ko riebīgu un kaitīgu. Jo to ēda ne jau katru rītu, bet gan tikai gavēņa vai svētku laikā.

Mūsdienu cilvēks ir ērtu ieradumu vergs. Rīta un/vai vakara tēja bez sviestmaizes mums nav iedomājama.

Sviestmaize ar perlamutru

Pirmais margarīns parādījās 1896. gadā, Francijā. Tas sastāvēja no liellopu taukiem, olīveļļas un vājpiena. Nosaukums radies no šā produkta īpašā spīduma: “margaros” nozīmē “perlamutrs” (grieķu valodā). 1902. gadā cilvēki iemācījās ražot cietos taukus no augu eļļas – šādu margarīnu ēda mūsu vecmāmiņas visos kara un pēckara gados. Tad arī nostiprinājās ideja par margarīnu kā par “otrās klases” taukiem.

Mūsdienu margarīnam nav nekā kopīga ar saviem “senčiem”. Šodien tā veidi tiek radīti medicīniska rakstura ieteikumu dēļ. Proti, galvenais to pluss – tie satur pietiekamu daudzumu polinepiesātināto taukskābju, tikai nenozīmīgu daudzumu holesterīna, toties A, D un E vitamīnu. Margarīns sastāv no cietu augu tauku bāzes, kam pievienota šķidra augu eļļa, piens un ūdens, kā arī vitamīni un nekaitīgi uztura bagātinātāji (pastāv, protams, margarīni, kuri satur ĢMO). Ierasto sviesta garšu dod sausais piena pulveris vai arī neliela saldkrējuma piedeva.

Tomēr nav svarīgi, ka reklāmas cenšas mūs pārliecināt, ka margarīns ne ar ko neatšķiras no sviesta garšas ziņā, mūsu garšas kārpiņas saka pretējo. Būtu muļķīgi ar tām strīdēties.

Labāk ir uzdot sev jautājumu: vai ir maz vērts salīdzināt divus pilnīgi dažādus produktus?

Tas būtu tas pats, kas salīdzināt automašīnu ar riteni. Ar abiem tiec uz priekšu no punkta A līdz punktam B. Bet nez vai būtu prātīgi apgalvot, ka braukt ar riteni ir tas pats, kas braukt ar automašīnu: vienāds ātrums, vienādas manevrēšanas iespējas utt.

Sviestu ēst ir greznība? Ēdiet to ik pa laikam, bet nevajag pārspīlēt, ja dārga ir sirds un asinsvadu veselība. Pārējā laikā piemērots būs labs un kvalitatīvs margarīns. Ja vien tas ir labas kvalitātes, tad tas būs nekaitīgs. Tos pat atsevišķos gadījumos iesaka paši ārsti: diētisks produkts sirds un asinsvadu profilaksei un to slimību ārstēšanas procesam. Netiešs pierādījums ir tas, ka pēdējos gados arvien vairāk visā pasaulē patērē šo produktu, bet sviestu mazāk. Parasts attīstības progress, ne tikai ražotāju vēlme labi nopelnīt...

Svarīgāko taukskābju veidi

Piesātinātās taukskābes – satur gaļa un piena produkti.

Omega – 9 mononepiesātinātās taukskābes – olīveļļa.

Omega – 6 polinepiesātinātās taukskābes – kukurūzas, saulespuķu, rapšu un citas augu eļļas.

Omega – 3 polinepiesātinātās taukskābes – linsēklas un to eļļa, rapšu eļļa, zivju eļļa.