Šobrīd, kad dzirdam, ka visā pasaulē cilvēki dzīvo bailēs no putnu gripas, kas, iespējams, var apdraudēt arī cilvēkus, aktuāla kļūst vakcinācija. Tikai viedokļi par vakcinēšanos ne tikai pret gripu, bet rīcību kā tādu, lai pasargātos no daudzām slimībām, ir radikāli pretēji. Ir speciālisti, kas uzskata, ka tā ir gandrīz vai vienīgā iespēja pasargāties no saslimšanas, un ir tādi, kas uzskata, ka vakcinēšanās pret jebkuru slimību var radīt vēl lielākas veselības problēmas. Ko darīt, tas ir jāizlemj katram pašam, vajadzības gadījumā konsultējoties ar uzticamu speciālistu. "Brīvbrīdis" piedāvā nelielu ieskatu katrā no šiem viedokļiem.
Vakcinācija: par un pret (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vakcinācija ir veselības profilakse
Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti ir tie, kas uzskata, ka vakcinācijas pretinieku aktivitātes noved pie slimību uzliesmojumiem. Tāpēc viņi vēlas atgādināt vienkāršu un gadu desmitos sevi pierādītu patiesību – slimību profilakse ir sabiedrības veselības pamats, un slimību profilakses saraksta pirmajā vietā ir bērnu vakcinācija pret infekcijas slimībām. Vienmēr labāk un efektīvāk ir slimību laikus novērst, nekā vēlāk to ārstēt. Vakcīnas tiek izstrādātas tā, lai pasargātu jaundzimušos, bērnus un pieaugušos no slimības, invaliditātes vai nāves. Vakcīnas kontrolē daudzas infekcijas slimības, kuras kādreiz bija ļoti izplatītas mūsu valstī, piemēram, poliomielītu, difteriju, masalas, garo klepu, stinguma krampjus, epidēmisko parotītu un masaliņas.
Lai gan saslimstība ar atsevišķām infekcijas slimībām vairs netiek reģistrēta, slimību izraisītāji (baktērijas, vīrusi) turpina cirkulēt dabā. Ir bēdīgi piemēri no vēstures: Lielbritānijā 70.gados pārtrauca cilvēkus imunizēt pret garo klepu, un pēc dažiem gadiem notika liels garā klepus uzliesmojums ar 100 000 saslimšanu un 36 nāves gadījumiem. Japānā 70.gados nolēma izbeigt imunizēt bērnus pret garo klepu, un 1979.gadā notika liels uzliesmojums ar 13 000 saslimšanu un 41 nāves gadījumu.
Baku piemērs uzskatāmi pierādīja, ka atsevišķas infekcijas slimības ar vakcināciju var pilnīgi izskaust. Pēdējais baku saslimšanas gadījums pasaulē reģistrēts 1978.gadā. Bet Latvijā, neskatoties uz to, ka iedzīvotājus aktīvi vakcinē pret difteriju un šī vakcīna ir bez maksas, kopš 1993.gada līdz šim brīdim no difterijas ir miruši 104 cilvēki. Šī skumjā statistika ir rezultāts tam, ka bērni netiek laikus vakcinēti un pieaugušie aizmirst par revakcināciju.
Vakcīnas novājina imūnsistēmu
Daktere Aelita Folkmane, Baltijas Praktisko psihologu asociācijas biedre, izvirza hipotēzi, ka, iespējams, vakcinācijai ar imunizāciju vispār nav nekāda sakara. Viņa pievērš uzmanību tam, ka vakcīnās atrodas dzīvi vai novājināti vīrusi (slimību izraisītāji). Pēc to ievadīšanas bērna organismā bērns pārvēršas par hronisku slimības nēsātāju, kam var būt smagas sekas visa mūža garumā. Turpinot par vakcīnu sastāvu, A.Folkmane stāsta, ka bez vīrusiem tajās ir standarta ķimikālijas (spēcīgas indes), piemēram, formaldehīds, formalīns, etildzīvsudrabs jeb tiomersāls, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds, kas ar nolūku tiek pievienoti vakcīnām kā konservanti. Dzīvnieku audi, piemēram, cūku, vistu, aitu, pērtiķu (cilvēka organismam nepieņemami proteīni) vai cilvēku audi (no abortētiem bērniņiem). Reizēm pat nekādi vakcīnām nepiederoši komponenti, piemēram, cilvēku mati vai cilvēku izcelsmes gļotas (atkritumi). Bez tam vakcīnās ir daudzi citi piejaukumi. Visi šie materiāli tiešā veidā tiek ievadīti cilvēka asinsrites sistēmā, apejot dabiskos imunitātes aizsargmehānismus.
Ikdienā cilvēks infekcijas uzņem ar muti un degunu, caur ādu, plaušām vai gremošanas sistēmu. Tie visi ir mūsu dabiskās imūnsistēmas būtiskas sastāvdaļas, kas katra ar saviem instrumentiem pasargā asinsriti no ārējās vides toksisko vielu iekļūšanas tajā. Vakcīnas, ko ievada asinsritē, apiet šīs dabiskās aizsardzības sistēmas un tiešā veidā piekļūst mūsu orgāniem un audiem, un organisms tādā veidā tiek vardarbīgi pakļauts substancēm, kurām nekādā gadījumā tur nebija jānokļūst, jo daba tā nav iekārtota. Praktiski vakcīnas pieradina ķermeni kļūt nejutīgam pret toksiskām vielām, uzskata A.Folkmane. Un piebilst, ka vakcīnas samazina dabiskās pretestības spējas. Imūnsistēma ir viss cilvēka ķermenis kopā ar viņa apziņu un prātu. Tieši tādēļ visos laikmetos varot atrast cilvēkus, kuri pašā epidēmijas vidū tomēr paliek veseli.