Nekontrolēta ēšana jeb «rīšanas» lēkmes, uzņemot vairākus tūkstošus kaloriju, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta, kas var provocēt atkal jaunu pārēšanās lēkmi... Izklausās traki, bet tā ir realitāte daudziem...
Kas ir kompulsīva pārēšanās? (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No bulīmijas kompulsīvā ēšana atšķiras ar to, ka ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību.
Kompulsīvās rīšanas lēkmes laikam ir mūsdienās visizplatītākais ēšanas traucējumu veids. Diemžēl strereotipi arī šeit ir ļoti spēcīgi – daļa sabiedrības tādas rīšanas lēkmes uzskata vienkārši par izlaidību vai «veselīgu apetīti» un pat nespēj iedomāties, ka rīšanas lēkme nenozīmē tikai šokolādes tāfelītes apēšanu vienā piegājienā. Dažas meitenes atzīmē, ka vienā vakarā spēj apēst daudzus kilogramus pārtikas, turklāt, kad beidzas saldumi un garšīgākie ēdieni, var ēst pat sausu maizi, vārdu sakot – pilnīgi visu, kas mājās atrodams.
Svars var būt normāls, paaugstināts vai pazemināts.
Saslimušie bieži ēd vienatnē, jo kautrējas no apēstā ēdiena daudzuma.
Kompulsīva pārēšanās vienādi bieži raksturīga gan vīriešiem, gan sievietēm. Nopietnākos gadījumos šiem traucējumiem var pievienoties depresija.
Kompulsīvās ēšanas pacientes parasti ir nedaudz apaļīgas, taču svars var būt gan pilnīgi normāls, gan arī stipri virs normas. Meitenes arīdzan ir pārņemtas ar domām par savu svaru, augumu un izskatu, garastāvoklis ir svārstīgs, var būt raudulīgums, depresija, citreiz – pilnīgi normāla uzvedība. Dažreiz pēc rīšanas lēkmēm tiek sāktas diētas vai badošanās kūres, bet tas var arī nenotikt. Jebkurā gadījumā
pēc diētu ievērošanas šīs pacientes atgriežas atpakaļ pie rīšanas lēkmēm,
jo diēta nespēj apmierināt trūkstošās emocijas, bet ēdiens to spēj. Vismaz šķietami.
Kādi ir ēšanas traucējumu cēloņi un riska faktori?
Lielāks risks saslimt ar ēšanas traucējumiem ir tiem, kuriem tuvi radinieki slimojuši ar līdzīgu patoloģiju, kuri bērnībā pārcietuši fizisku vai seksuālu vardarbību, kuri auguši pārlieku aizsargājošā vidē, nav guvuši konfliktu risināšanas pieredzi, audzināti pārlieku stingri un neelastīgi.
Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem konstatē smadzeņu struktūras un ķīmisko vielu izdales traucējumus.
Ēšanas traucējumu gadījumā raksturīgs pazemināts pašvērtējums, perfekcionisms, impulsu kontroles traucējumi, grūtības veidot attiecības. Rietumu kultūrā slaids augums tiek uzsvērts kā skaistuma un veiksmes priekšnoteikums. Ēšanas traucējumi biežāk vērojami publisku profesiju pārstāvjiem – balerīnām, dejotājām, modelēm. Nereti ēšanas traucējumi kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
Kā jau nojaušat, arī kompulsīvās ēšanas gadījumā domas par lieko svaru un rūpes par figūru ir tikai ārējā maska. Patiesībā, līdzīgi kā bulīmijas gadījumā, šādi tiek kompensētas citas emocijas – stress, nomāktība, skumjas, depresija, trauksmainība, dusmas, zems pašvērtējums un tamlīdzīgas sajūtas. Taču ēdiens tikai uz īsu brīdi dod apmierinājuma sajūtu; jau tūlīt pēc pārēšanās vietā nāk citas sliktās jūtas – kauns un vainas apziņa, sevis šaustīšana, turklāt šīs emocijas kompulsīvajiem ēdājiem ir vēl vairāk raksturīgas nekā bulīmijas slimniekiem.
Kā ārstē ēšanas traucējumus?
Nepieciešama kompleksa ārstēšana, kurā tiek iekļautas psihiatra, terapeita, uztura speciālista konsultācijas, individuāla un ģimenes psihoterapija un medikamentoza ārstēšana. Smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā nepieciešams ārstēties stacionārā.
www.anoreksija.lv