Kritiens, sasitums, izmežģījums?

 

Ja esi starp tiem, kuri dod priekšroku aktīvai un azartiskai atpūtai, mīl ātrumu un izaicinājumus, tev noderēs informācija, kā rīkoties ar sportošanu saistītās avārijas situācijās. Trauma, brūce, sasitums, izmežģījums? Pareizi reaģējot, drīz atkal būsi uz kājām!

Kā stāsta Sporta medicīnas valsts aģentūras sporta medicīnas nodaļas vadītāja, sporta ārste Dace Augstkalne, ir virkne sporta veidu, kuriem raksturīgs paaugstināts traumatisma risks. Lai prieku, kas saistās ar vasarā iecienītām sportiskām aktivitātēm, neaizēnotu raizes par nejauši gūtiem savainojumiem, zini, kā sevi pasargāt un ko darīt, ja tomēr izgājis greizi.

KAS JĀLIEK AIZ AUSS...

Skrituļslidotājiem visbiežāk cieš ceļgali, plaukstu pamatnes, elkoņi, krītot atmuguriski – arī galva. Lai izvairītos no traumām, jālieto visi nepieciešamie aizsargi (ceļu, elkoņu, plaukstu), galvā jāvelk ķivere. Uz slidām, uzņemot ātrumu vai veicot straujus pagriezienus, nevajadzētu pārvērtēt savas spējas.

Skeitbordistiem, izpildot dažādus trikus un lēcienus, bez sasitumiem un nobrāzumiem neiztikt. Risku vēlams samazināt, visu apgūstot bez steigas un necenšoties tūdaļ atkārtot meistarīgus paraugdemonstrējumus. Lai pasargātu sevi no traumām, jālieto visi nepieciešamie aizsargi, to skaitā arī ķivere. Skeitošanai vislabāk izvēlēties tam speciāli paredzētos laukumus.

Riteņbraucēji krītot var gūt dažāda veida savainojumus, turklāt jāņem vērā, ka kļūdīties var ne vien riteņbraucējs, bet arī citi satiksmes dalībnieki. Drošības apsvērumu dēļ jālieto ķivere. Ļoti vēlami ir arī riteņbraucēju cimdiņi – izmantojot tos, ērtāk turēties pie stūres, turklāt krītot, plaukstas būs pasargātas no nobrāzumiem.

Basketbola un futbola cienītājiem jārēķinās, ka šajos sporta veidos, notiekot spēlētāju sadursmēm, pastāv risks gūt visdažādākā veida traumas – sākot no viegliem sasitumiem un nobrāzumiem un beidzot ar sastiepumiem, saišu plīsumiem un kaulu lūzumiem. Lai mazinātu traumatisma risku, pirms spēles noteikti ir jāiesildās, svarīgi arī apgūt pareizu kritiena tehniku. Spēlēt jādodas šiem sporta veidiem piemērotos laukumos.

Volejbolistiem jārūpējas, lai no savainojumiem tiktu pasargāti ceļgali, jo spēles gaitā bieži gadās krist uz ceļiem. Volejbolā raksturīgi arī pirkstu savainojumi.

Skriešanas piekritējus traumatisma risks skar salīdzinoši mazāk, taču arī šeit jāievēro zināmi drošības aspekti. Viens no tiem – jāizvēlas skriešanai piemēroti apavi, kas amortizē trieciena ietekmi, saudzējot kājas un mugurkaulu.

Peldētājiem jāatturas no vēlmes nepazīstamās vietās strauji mesties uz galvas ūdenī, jo kakla skriemeļu traumas var radīt ļoti nopietnas sekas. Tāpat jāatceras, ka strauja mešanās ūdenī karstā laikā saistīta ar sirds apstāšanās risku, tādēļ ūdenī vislabāk doties lēnām, iepriekš apslakoties. Ūdensslēpošanas, veikborda mīļotājiem jāatceras – lai gan kritiens ūdenī ir mīkstāks nekā uz zemes, traucoties lielā ātrumā, tā gan vairs nebūs. Iepriekš vēlams vienoties par zīmēm, kuras slēpotājs braukšanas laikā var signalizēt vilcējam, piemēram, lēnāk vai dodamies krastā. Lai pēc kritiena tūdaļ iznirtu virs ūdens, noteikti jālieto ūdens veste. Vēlami arī cimdi, kas palīdz stingrāk turēties pie roktura.

Tenisistiem un golferiem īpaša uzmanība jāpievērš sitiena tehnikai, citādi var iedzīvoties pamatīgās elkoņa locītavas sāpēs – tā ir pārslodzes trauma, ko dēvē par tenisista vai golfera elkoni. Ārstēšanai izmanto speciālas ortozes, bet svarīgākais – konsultēties ar treneri par pareizu serves vai sitiena izpildi.

Palīdzības ABC

Ja, aktīvi sportojot, gadījies sāpīgs kritiens, sasitums vai nopietnāki savainojumi, jāseko šiem pamatprincipiem sporta traumu ārstēšanā, kas angļu valodā tiek apzīmēti ar saīsinājumu R.I.C.E. (rest, ice, compression, elevation – tulk. – miers, vēsums, spiediens, paaugstinājums).

• Cietušajai vietai nepieciešams miers. Tas nozīmē, ka sportiskās aktivitātes vislabāk pārtraukt.

• Sasistajai vietai jānodrošina vēsums – tas, sašaurinot asinsvadus, mazinās tūskas veidošanos, asinsizplūdumu, arī sāpes. Ātrākā palīdzība – sāpošajai vietai pielikt ledus gabaliņus, vien jāatceras, ka tos vispirms jāietin plānā dvielī, lai ādu neskartu pārāk agresīvs aukstums. Tūskas mazināšanai var izmantot arī tam speciāli paredzētus aerosolus un gēlus.

• Lai mazinātu asinsizplūduma un tūskas veidošanos, sasistajai vietai uzmanīgi uzliek spiedošu pārsēju. Ja gadījies ko sastiept vai samežģīt, šo vietu jāpārsien ar elastīgo saiti.

• Savainoto vietu vēlams pacelt augstāk par ķermeni, lai kavētu tūskas un asinsizplūduma veidošanos.

• Ja ir aizdomas par nopietnāku savainojumu – saišu plīsumu vai kaulu lūzumu, savainotā vieta uzmanīgi jāfiksē un jādodas pie ārsta.

IEVĒRO!

Sasitumu, sastiepumu un sāpju mazināšanai var lietot speciālas ziedes, kam piemīt pretiekaisuma, sāpju un tūskas mazinoša iedarbība, atvēsinošs efekts. Traumas ārstēšanas beigu fāzē, lai sagatavotu muskuļus slodzei un uzlabotu asinsriti bojātajā vietā, var izmantot ziedes ar sildošu iedarbību.

SPORTO DROŠI!

Reklāma

• Izvēlies atbilstošu ekipējumu un vietu!

• Vienmēr iesildies pirms fiziskas slodzes!

• Centies nepārvērtēt savas spējas!

• Iemācies pareizi krist! Tas nozīmē kritiena laikā pareizi sagrupēt locekļus, lai trieciens nodarītu pēc iespējas mazāku traumu ķermenim. Piemēram, krītot nevajadzētu izstiept rokas, jo tādējādi pastāv lielāks risks gūt apakšdelma kaulu lūzumus. Krītot jācenšas pasargāt galvu. Par pareizu kritienu tehniku vajadzētu konsultēties ar sporta treneriem.

Kā pareizi apkopt brūci?

Padomus sniedz Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs, dermatologs Raimonds Karls.

Tūlīt pēc savainojuma:

• pirmkārt brūce ir jāattīra. Īpaši tas attiecas uz brūcēm, kas iegūtas, krītot uz zemes vai asfalta – brūcē var būt iekļuvušas smiltis un netīrumi. Brūci noskalo zem vēsa, tekoša ūdens;

• brūci apstrādā ar 3% ūdeņraža pārskābi, briljantzaļā šķīdumu vai jodu (ar pēdējo jābūt uzmanīgiem, jo dažiem cilvēkiem jods var izsaukt alerģisku reakciju);

• nepieciešamības gadījumā uzliek sterilu pārsēju;

• ja cietušais nav vakcinēts pret stinguma krampjiem, noteikti jādodas uz poliklīniku, lai saņemtu šo vakcīnu;

• ja brūce iegūta termiskā ceļā, piemēram, apdedzināts pirksts, tas pēc iespējas ātrāk jāpaliek zem vēsa, tekoša ūdens strūklas;

• saules apdegušas ādas kopšanai pirmā palīdzība ir mitrinošs krēms vai gēls. Vislabāk, ja tas iepriekš turēts vēsumā. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ziedes, kuru sastāvā ir vazelīns. Uzklāts uz ādas, tas aizkavē ūdens izgarošanu, kas dabiskā veidā palīdz ādai atdzesēties.

Brūcei dzīstot:

• vislabāk, ja tai tiek nodrošināts mitrums. Visērtāk to panākt ar speciāliem ārstnieciskiem gēliem. Tie virs brūces izveido nelielu aizsargslānīti, veicina dzīšanu un, pateicoties gēla formai, arī atvēsina ādas virsmu;

• svarīgi atcerēties, ka brūces dzīšanas procesā, kad jau izveidojusies krevele, nav vajadzības lietot ūdeņraža pārskābi. To lieto tikai tad, kad brūce asiņo un tā ir jāiztīra;

• saules staru un termiski izraisīto ādas apdegumu kopšanai vislabāk lietot speciālus ārstnieciskus gēlus un krēmus, kas nomierina sakairinātu ādu, veicina tās dzīšanu un atjaunošanos.

• ja apkārt brūcei parādās izteikts pietūkums, sāpīgums, šī vieta kļūst karsta, nevajag ilgi gaidīt – ir jāgriežas pie ārsta. Šīs pazīmes liecina par to, ka brūcē ir iekļuvusi infekcija un nepieciešams mediķa padoms, kā pareizi rīkoties tālāk.

Kad izveidojusies rēta

Rētas veidošanās un izskats atkarīgs no tā, cik dziļa un plaša bijusi brūce, kā arī no organisma individuālajām īpatnībām – vienam rētas paliek vairāk, citam mazāk redzamas. Lai rēta veidotos mazāk izteikta, var izmantot speciālas silikona ziedes un plāksterus, kas mīkstina un nogludina rētaudus. Rētu izskatu var koriģēt ar lāzera staru un plastiskās ķirurģijas palīdzību. Pilnībā atbrīvoties no rētas nav iespējams, taču var panākt, ka lielas, neglītas rētas vietā paliek šaura, tikko manāma svītriņa.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma