Britu zinātnieki atklājuši, ka deguna urbināšana būtiski uzlabo atmiņu, vēsta laikraksts "Breaking News".
Britu zinātnieki: Deguna urbināšana uzlabo atmiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina Birmingemas universitātes pētnieku eksperimenta rezultāti, urbinot degunu 15 minūtes dienā, atmiņas darbība vidēji uzlabojas par 30%, taču pat nejauša un neregulāra deguna urbināšana uzlabo cilvēku kognitīvās spējas. "Varbūt kādreiz tas uzskatīts par netikumu, taču domāju, ka drīzumā deguna urbināšana kļūs tikpat izplatīta un ierasta kā košļājamās gumijas košļāšana. Tās labvēlīgā ietekme uz garīgo veselību ir nenoliedzama," norādīja pētījuma vadītājs Nouzs Pikings.
Eksperimenta gaitā zinātnieki aicināja pētījuma dalībniekus uzgaidīt desmit minūtes tukšā telpā, kurā tie atradās vieni paši. Pēc tam viņus lūdza atbildēt uz jautājumiem par iepriekšējā dienā izlasītu mācību tekstu. Pārskatot slēptās kameras ierakstus un atbildes uz jautājumiem, atklājās, ka cilvēki, kuri pirms testa bija urbinājuši degunu, bija snieguši daudz vairāk pareizu atbilžu nekā tie, kas vienatnē šim "netikumam" nenodevās.
Pētnieki šo sakarību skaidro ar vairāku faktoru iedarbību. "Pirmkārt, deguna urbināšana ir veselīgs spriedzes noņemšanas veids, un, protams, mierīga cilvēka koncentrēšanās spējas ir daudz augstākas," skaidroja Pikings. "Otrkārt, kairinot deguna gļotādu, uzlabojas smadzeņu apasiņošana, kas labvēlīgi ietekmē kognitīvās spējas."
Pēc pirmā eksperimenta pētnieki divus gadus pētīja deguna urbināšanas ietekmi uz atmiņas darbību ilgtermiņā. Kā pavēstīja Pikings, pētījumā tika iesaistīti 144 studenti, no kuriem viena puse katru dienu 15 minūtes urbināja degunu, bet otra puse nekādas sevišķas izmaiņas savā dzīvē neieviesa. "No sākuma mēs nespējām tam noticēt, taču otrā gada beigās mēs par to pilnīgi pārliecinājāmies - degunu urbinātāju sekmes uzlabojās vidēji par 30%, savukārt kontrolgrupā ievērojamu izmaiņu nebija. Lielāko gandarījumu sniedza kāda studente, kuru pirms eksperimenta sliktu sekmju dēļ gandrīz eksmatrikulēja, taču pēc diviem gadiem viņa bija talantīgākā savā kursā," atklāja Pikings.
* Šī ir 1.aprīļa joku ziņa