Viktoriānisma laikmets – karalienes Viktorijas valdīšanas laiks no 1837. gada līdz 1901. gadam – vēstures grāmatās tiek saistīts ar Apvienotās Karalistes ekonomisko uzplaukumu un impērijas varenības nostiprināšanos. Bet šajā laikā radušās arī kaitinošas mūsdienu dzīves īpatnības, sākot no hipsteru bārdām un beidzot ar fotošopu un Ziemassvētku komercializāciju.
Tāpat, kā uzskata eksperti, kas ar attiecīgu referātu šomēnes piedalījās Čeltnemas Zinātnes festivālā, mūsdienās tiek izšķiesti litriem ūdens tualetēs un notekūdeņu sistēmās, ko izgudroja viktoriāņi, un arī automašīnas uz ielām bija viņu ideja.
«Es esmu liela viktoriāņu apbrīnotāja. Viņi paveica neticamas lietas, viņu moto faktiski bija – dari lielas lietas vai nedari neko. Bet viņi nedomāja par sekām,» konferencē norādīja ģenētikas speciāliste Kate Arnija (Kat Arney).
Viktoriāņi ieviesa Lielbritānijā pelēkās vāveres, kas iznīcina vietējo rudo vāveru sugu, tādejādi mainot lauku ainavu.
Karaliene Viktorija arī popularizēja bārdas, ļaujot karavīriem Krimā pirmo reizi audzēt sejas apmatojumu, lai pasargātu seju no aukstuma.
Arnija pēta arī citus piemērus viktoriānisma ietekmei uz mūsdienu dzīvi, bet viņas māsa komiķe Helēna (Helen Arney) tikmēr jau secinājusi, ka viktoriāņus, sevišķi Tomasu Baratu (Thomas Barratt) var vainot arī par mūsdienu reklāmām.
Barats izgudroja vienu no pirmajiem reklāmas saukļiem: «Labrīt, vai esat lietojuši «Pears» ziepes?» Lai pamudinātu cilvēkus pirkt ziepes, Barats pirmo reizi izmantoja reklāmā slavenību – aktrisi Liliju Lengtriju (Lillie Langtry).
Tikmēr karalienes Viktorijas vīrs princis Alberts atbalstīja vāciešiem raksturīgās tradīcijas – Ziemassvētku egles – ieviešanu Lielbritānijā. Pastāv uzskats, ka viktoriāņiem jāpateicas arī par dāvanu pirkšanas drudzi, kas pārņem cilvēkus Ziemassvētkos, un fotošapa rašanos.
«Piemēram, Kotinglijas fejas, kad divas jaunas meitenes apmuļķoja pasauli, tostarp Arturu Konanu Doilu, izgriežot feju bildes no stāstu grāmatas un nofotografējoties ar tām savā dārzā,» norādīja Arnija.
«Viktoriāņiem patika viņu fotogrāfiju joki, tostarp bildes ar cilvēkiem bez galvām. Un mūsdienās tviterī redzamas ar fotošopu apstrādātas bildes un mēs nezinām, vai tās ir īstas vai nē,» sacīja Arnija.
Čeltnemas Zinātnes festivālā piedalījās arī Kembridžas universitātes pasniedzējs inženieris Hjū Hants (Hugh Hunt).
«Ik dienu, noskalojot ūdeni tualetē, mēs iztērējam 50 litrus ūdens – svaigu, tīru dzeramo ūdeni,» norādīja Hants.
«Viktoriāņi izgudroja kanalizācijas caurules kā risinājumu augošām pilsētām, lai nebūtu jāmet atkritumi laukā pa logu, bet komposta tualetes būtu daudz labākas videi. (..) Kādēļ neizmantot cilvēka mēslus mūs dārzos?,» jautāja inženieris.
Viņš piebilda, ka XIX gadsimta divdesmitajos gados tika attīstīti ūdeņraža dzinēji, bet tie netika ieviesti, lai gan ilgtermiņā varēja būt labāki klimata izmaiņu ierobežošanai. Tā vietā Apvienotajā Karalistē un citās valstīs tika attīstīti iekšdedzes dzinēji.
Iespējams, viktoriāņi pat sabojājuši kariju, atvedot to uz Eiropu un mēģinot padarīt recepti britiskāku.
Pastāv viedoklis, ka bārdas popularitāte pat spieda tā laika lielajiem ceļotājiem un pasaules pētniekiem audzēt bārdas, lai viņi iemantotu sabiedrības cieņu, un cilvēki noticētu viņu drosmei un stāstītajam. Sejas apmatojuma asociēšana ar vīrišķību un uzdrīkstēšanos, ļoti iespējams, izskaidro bārdas popularitāti arī mūsdienās.
«Viktoriāņiem bija daudz ideju, kuras mums tagad jāsāk pārdomāt,» norādīja Arnija.
