Lai arī tam ir grūti noticēt, padomju laikos zinātnieks Vladimirs Demikovs veica visai sirreālu eksperimentu – dzīvam sunim viņš piešuva vēl vienu funkcionējošu galvu. Turklāt divgalvainajam sunim izdevās nodzīvot veselas četras dienas.
Kā padomju zinātnieks sunim piešuva vēl vienu galvu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieks Demikovs pavisam noteikti varētu tikt dēvēts par «trako zinātnieku», jo, lai arī viņa veiktais eksperiments varētu šķist vien padomju propagandas kampaņa, tomēr tā gluži nav – viņam patiešām 20. gadsimta 50. gados izdevās radīt funkcionējošu divgalvainu suni. Un tas viss – zinātnes un medicīnas attīstības vārdā.
Vēl pirms sava šausminošā eksperimenta veikšanas Demikovs bija zināms kā transplantoloģijas pionieris. Pēc tam, kad viņam bija izdevies suņiem (viņa iecienītākie eksperimentu objekti) transplantēt dažādus vitāli svarīgus orgānus, viņam radās plāns pacelt savu darbību jaunā līmenī, proti, noskaidrot vai dzīvam sunim ir iespējams piešūt cita dzīva suņa galvu, radot dzīvotspējīgu divgalvainu radījumu.
Demikovs kopā ar saviem kolēģiem šaušalīgo eksperimentu sāka 1954. gadā, tomēr tas viņam neizdevās ar pirmo reizi. Tikai 24. mēģinājums izrādījās pietiekami veiksmīgs, lai rezultātus varētu publicēt presē un paziņot visai pasaulei par padomju zinātnes vērtīgajiem sasniegumiem zinātnē.
Savam eksperimentam Demikovs izvēlējās divus subjektus – lielu vācu aitu suni Brodjagu un mazāku sunīti Šavku, kura galvu bija paredzēts piešūt Brodjagas mugurai.
Sākumā tika amputēta Šavkas ķermeņa apakšējā daļa tieši aiz priekškājām tā, lai sunītim līdz transplantācijai saglabājas sava sirds un plaušas. Pēc tam Šavka tika piešūts pie Brodjagas kakla un pievienots saimniekorganisma dzīvību uzturošajiem orgāniem.
Pateicoties zinātnieku komandas pieredzei, operācija ilga tikai trīsarpus stundas un izrādījās veiksmīga – abas suņu galvas spēja redzēt, just un elpot. Tiesa, Šavkas galva nespēja dzert, jo tā nebija pievienota Brodjagas kuņģim. Viss ūdens, ko Šavka uzņēma, pa caurulīti iztecēja uz grīdas.
Divgalvainais suns nodzīvoja četras dienas, tomēr, ja nebūtu nejauši sabojātas suņu kakla vēnas, tas, iespējams, nodzīvotu krietni ilgāk.