Rīgas Zooloģiskajā dārzā šodien norisināsies operācija "Ronis"

Šajā pavasarī, kā jau ierasts, Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonāca krietns pulciņš jūras krastā atrastu roņu mazuļu. Pateicoties Ivonnas Heideres, Kristīnes Jačmenkinas un citu dzīvnieku kopēju pūlēm, izdevās izbarot piecus pelēkos ronēnus. Šiem vēl pievienojās arī zoodārzā 24. februārī piedzimušais ronēns, kuram Ventspils interneta portāla aptaujā izvēlējās vārdu Puzis.

Domājot par mazuļu tālāko likteni, tika aptaujāti daudzi ārvalstu zoodārzi, taču mājvietu nebrīvē ronēniem tā arī neizdevās atrast, tāpēc izlēma tos atlaist jūrā, tiklīdz tiek sasniegta atbilstoša kondīcija.

Trīs ronēni ar Krasta apsardzes palīdzību jūrā devās jau jūnijā un nu kārta pienākusi arī Actiņam, Rīmčikam un Puzim. Arī turpmāk zoodārzā paliks pelēko roņu pāris Puika un Eze, kuri ik dienu plkst. 14:00 priecē apmeklētājus ar priekšnesumu programmu.

Zoodārzā izaugušo pelēko roņu atlaišana jūrā tiek veikta jau kopš 2003. gada, kad dabā atgriezās ronēns vārdā Admirālis. 2004. gadā no Rojas Krasta apsardzes kuteris jūrā devās ar pirmo Rīgas zoodārzā dzimušo pelēko ronīti Apoloniju un krastā atrasto ronēnu Apolonu. Kopumā Baltijas jūrā atgriezušies jau gandrīz 10 pelēkie roņi, kuri pirms izlaišanas tiek iezīmēti ar krāsainām pleznu zīmēm. Jāpiezīmē, ka roņi jūrā nonāk tikai pēc 50 – 60 kg svara sasniegšanas un šāda kondīcija tiem ļauj bez ēšanas iztikt vairākas nedēļas. Tā kā nav saņemtas ziņas par iezīmētu roņu atrašanu, ir pamats cerēt, ka tie veiksmīgi iemācījušies medīt zivis un iedzīvojušies savvaļā. Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā izplatītākā (uzskaitīti 10-15 tūkstoši) un augumā lielākā (150-300 kg) roņu suga. Tā ierakstīta apdraudēto sugu sarakstā (Pasaules Sarkanajā grāmatā). Lai arī Latvijas Dabas muzejs pelēko roni izsludināja par “GADA DZĪVNIEKU 2008”, šai sugai 2008.gads ir bijis visai neveiksmīgs, jo sakarā ar silto ziemu būtiski palielinājās mazuļu bojāeja uz nelielajām saliņām pie Sāmsalas (Sāremā), kur ir galvenās šīs Baltijas jūras daļas pelēko roņu dzemdību vietas. Šogad atšķirībā no roņiem labvēlīgiem gadiem saliņas neieskāva ledus lauki un ronēni dzima uz sauszemes, pārmērīgā blīvumā. Igaunijas roņu pētnieki uzskata, ka šogad pelēko roņu mazuļu mirstība pārsniedz 30% (labā gadā aptuveni 5%). Vēl nopietnāk siltā ziema ietekmēja otru Baltijas roņu sugu - pogainos sīkroņus (nerpas), kuri dzimst uz Pērnavas līča ledus. Šoziem līcī ledus nebija un bojā gājuši tikpat kā visi krastā dzimušie mazuļi.