Zinātnieki brīdina, ka Ņujorka, Londona un Parīze var kļūt neapdzīvojamas (88)

Aplēses liecinot, ka tropiskajos reģionos gaisa temperatūra 50 gadu laikā varētu palielināties pat par septiņiem grādiem pēc Celsija. Miljoniem cilvēku būtu spiesti pamest mājas, miljoniem sugu būtu pakļautas izmiršanai.

Pētnieks, biologs Kamilo Mora un viņa komanda prognozē, ka pēc aptuveni desmit gadiem tādas vietas kā Kingstona un Jamaika piedzīvos pamatīgu un paliekošu temperatūras celšanos. Singapūru tas piemeklēšot 2028. gadā, Mehiko 2031., Kairu 2036., savukārt Fīniksu un Honolulu 2043. gadā.

Sāksies klimata izraisīta migrācija

Zinātnieki ir pārliecināti, ka globālās sasilšanas rezultātā mājas pamestu simtiem miljoni cilvēku. Bēgļi lielā skaitā nelikumīgi šķērsotu robežas, kamēr daļa planētas kļūtu dzīvībai nepiemērota.

Mora ir pārliecināts, ka klimata izmaiņas pārtraukt vairs nav iespējams un pasaules valstīm būtu nekavējoties jāsāk gatavoties tam, ka aukstākie gadi tuvākajā nākotnē būs tādi, kādus šodien atmināmies kā karstākos.

Izmaiņas vairs nevar apturēt, tikai nedaudz aizkavēt

Havaju Universitātes trešdien žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā norādīts: pat ja cilvēki no šīs dienas liktu lietā visus pieejamos resursus, lai pilnībā apturētu oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā, klimata izmaiņas tik un tā būtu nenovēršamas un varētu tikt tikai nedaudz aizkavētas.

Ja process turpināšoties pašreizējā tempā, Ņujorka ar dramatiskām klimata izmaiņām saskarsies 2047. gadā, Losandželosa 2048. un Londona 2056. gadā. Taču, ja kaitīgo emisiju izplūdes apmērs tiktu stabilizēts un ierobežots, Ņujorka bīstamo klimata robežu sasniegtu līdz 2072. gadam, kamēr Londona līdz 2088. gadam.

Pirmās ASV pilsētas, kas sajutīšot vērā ņemamas klimata izmaiņas, būšot Honolulu un Fīniksa, ap 2046. gadu sekotu Sandjego un Orlando. Ņujorkā un Vašingtonā tas notikšot ap 2047. gadu, kamēr Losandželosā, Detroitā, Hjūstonā, Sietlā, Ostinā un Dalasā nedaudz vēlāk.

Pēc 30 gadiem «jaunais klimats» iestāsies vairumā pilsētu

No 265 pētījumā detalizēti iekļautajām pilsētām visvēlāk «jaunais klimats» iestāšoties Aļaskā 2071. gadā. Kamilo Mora atzīst, ka aprēķinos ir piecu gadu kļūdas iespējamība.

Līdz 2043. gadam vairāk nekā puse pētījumā ietverto jeb 147 pilsētas piedzīvošot «jauno klimatu», kad gaisa temperatūra tur būšot augstāka nekā līdzšinējos siltuma rekordu uzstādīšanas gados.

Globālās sasilšanas epicentrs būšot līdzšinējie tropu reģioni.

«Mēs esam pieraduši pie tā klimata, kādā patlaban dzīvojam. Klimatam mainoties, mēs tiktu izstumti ārpus savas komforta zonas.

Tas būs ļoti nepatīkami gan mums, cilvēkiem, gan citai dzīvajai radībai,» situāciju skaidro Mora.

Mājas varētu pamest pat pieci miljardi cilvēku

Līdz 2050. gadam klimata izmaiņu dēļ savas mājas pametīšot viens līdz pat pieci miljardi cilvēku, pētījuma detaļas atklāj tā līdzautors, Havaju Universitātes absolvents un pētnieks Raiens Longmans.

«Klimata izmaiņas visvairāk ietekmēs tās valstis, kurām ir mazākā ekonomiskā kapacitāte tām atbildēt.

Ironiskā kārtā tās būs valstis, kuras par klimata izmaiņām atbildīgas vismazāk,» viņš saka. Mora prognozē, ka nepiedzīvots karstums ap 2020. gadu visātrāk sāksies Manovkā, Indonēzijā. Tad Kingstonā Jamaikā. Bet divu gadu desmitu laikā vēl 59 pilsētas dzīvos nepieredzēti karstā klimatā, to vidū Singapūra, Havana, Kualalumpura un Mehiko.

Mora un Havaju Universitātes pētījumā klimata izmaiņas un siltumnīcas efekta izpausmes analizētas līdz šim neierastā veidā. Kamēr vairums pētnieku koncentrējušies uz straujo klimata izmaiņu ietekmi uz Arktiku, dzīvo radību un ūdens līmeņa izmaiņām, Moras komanda analizēja klimata izmaiņu ietekmi uz cilvēkiem, īpaši tropu reģionos, kur mitinās lielākā cilvēces daļa.

Karstā klimata valstīs no svara pat dažu grādu izmaiņas

Mora skaidro, ka valstīs, kur jau tagad ir silts klimats, gaisa temperatūras kāpums pat par dažiem grādiem var izjaukt līdzšinējo līdzsvaru, iznīcināt lauksaimniecības iespējas, veicināt slimību izplatību un novest pie masu migrācijas.

Pētnieku komanda salīdzināja dažādus globālā klimata modeļus un radīja indeksu, ar kura palīdzību identificēt reģionus, kur temperatūra celsies virs pēdējo 150 gadu laikā pieredzētās normas. Draudīgas klimata izmaiņu kartes sastādīšanai tika izmantoti laika novērojumi, datoru izstrādāti klimata modeļi un citi dati.

Lūzuma punkts - datums, no kura gaisa temperatūras rekordi tiks uzstādīti ik gadu

Šādā veidā virknei pasaules pilsētu noteikts klimata izmaiņu lūzuma punkts, ar kuru sākot gaisa temperatūra pārsniegs pēdējo 150 gadu laikā piedzīvoto. Piemēram, Ņujorkas gadījumā tas būšot 2047. gads. Un pēc šā lūzuma punkta gaisa temperatūra Ņujorkā būšot augstāka nekā laikā no 1860. līdz 2005. gadam fiksētie gaisa temperatūras rekordi.

Savukārt karstākais gads pasaules mērogā bijis 2005. gads. Saskaņā ar pētījumu vidēji pēc 2047. gada katrs nākamais gads, visticamāk, būs siltāks nekā 2005. gads.

«Vidēji tropu reģions pieredzēs līdz šim neredzētas klimata izmaiņas 16 gadus ātrāk nekā pārējā pasaule,» teikts pētījumā.

Pensteitas universitātes biologs Eriks Posts norāda, ka kopumā Mora pētījumam nepiekrīt, taču tas esot jāuztver kā vērā ņemams brīdinājums gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā.

Migrācija var izraisīt reģionālus konfliktus

Par īpaši bīstamu zinātnieki uzskata klimata izmaiņu radīto migrāciju. Tā notiks arī pāri robežām, tāpēc skaidrs, ka kādā brīdī aukstāka klimata valstis klimata bēgļus nespēs uzņemt. Un neatļauti migrācijas mēģinājumi varētu izraisīt plaša mēroga konfliktus. «Pastāv politiski noteiktas robežas, kuras nevar tikt viegli pārvarētas. Piemēram, Meksikas iedzīvotāji.. Ja tur klimats kļūst pārāk skarbs, maz ticams, ka viņi varēs tā vienkārši pārcelties uz Amerikas Savienotajām Valstīm,» «NBC News» lietas nopietnību skaidro Mora.