/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9689871t1h24b6.jpg)
Krievija pārvērtē savas iespējas un Rietumi «nepārdos» Ukrainu, ceturtdien Ženēvā paredzētajās Ukrainas krīzei veltītās četrpusējās sarunās paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Polijas ārlietu ministrs: Krievija pārvērtē savas iespējas (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka sarunu gaitā Krievija mēģinās bīdīt ideju par Ukrainas federalizāciju, taču citi sarunu dalībnieki tam nepiekritīs. «Mēs nevaram piekrist koloniālam diskursam, kad lielvaras piespiež lielu Eiropas valsti mainīt savu konstitūciju. Ukraina, ja to vēlēsies, pati veiks decentralizāciju,» telekanālam «Polsat News» paziņoja Sikorskis.
Pēc viņa teiktā, mēģinājums veikt Ukrainā federalizāciju nevis pēc Vācijas vai Šveices, bet gan Bosnijas parauga, varētu radīt «nevadāmu un reformas veikt nespējīgu valsti».
Sikorskis arī izteicās, ka Kremlis, iespējams, šodien pārvērtē savas iespējas.
«PSRS zaudēja, kad izgāja uz konfrontāciju ar Rietumiem. Šodien disproporcija starp Rietumiem un Austrumiem ir ievērojami lielāka,»
sacīja Sikorskis. Viņš uzsvēra, ka mēģinājumi sagrābt Ukrainas austrumus un dienvidus varētu kļūt par «lielu vēsturisku kļūdu» Kremlim.
Ženēvā ceturtdien paredzētas Ukrainas krīzei veltītas četrpusējas sarunas ar ASV, Eiropas Savienības (ES), Krievijas un Ukrainas piedalīšanos.
Sarunu mērķis ir izveidot tiešu dialogu starp Krieviju un Ukrainu un rast ceļu izejai no saspīlētās situācijas Ukrainas austrumos.
Tiešajās sarunās paredzēts piedalīties ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, ES augstākajai ārlietu pārstāvei Ketrinai Eštonei un Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Deščicam.
Jau sagatavotas papildu sankcijas
Tiesa, Savienotās Valstis jau atzinušas, ka tās neko lielu negaida no šīs četrpusējās tikšanās un jau ir sagatavojušas jaunas sankcijas Krievijai sarunu neizdošanās gadījumā.
«Mēs esam sagatavojuši papildu sankcijas. Negaidiet, ka mēs tās ieviesīsim līdz sarunām. Taču, ja mēs neredzēsim Krievijas soļus situācijas deeskalācijai, mēs spersim papildu soļus, tajā skaitā pieņemsim sankcijas,» trešdien paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāve Marija Harfa. «Krievijai nekavējoties jāatvelk savi spēki no Ukrainas robežas un no Krimas, jāpārtrauc darbības situācijas destabilizēšanai, Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības graušanai, kā arī jāaicina separātistu grupējumi pārtraukt provokatīvo darbību.»
Trešdien Ukrainas valdība apstiprināja vadlīnijas sarunām, un galvenais jautājums, ko Kijeva grasās izvirzīt dienas kārtībā, ir situācijas deeskalācija Ukrainas austrumos.
Pieprasa pārtraukt nemieru uzkurināšanu
Sarunu gaitā Kijeva prasīs Maskavai «pārtraukt uzkurināt prokrieviskos nemierus» Ukrainā un atvilkt savus spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas, paziņojis Deščica.
Ukraina arī prasīs anulēt Krievijas parlamenta lēmumus par Krimas pussalas pievienošanu un Krievijas bruņoto spēku nosūtīšanu uz Ukrainu.
Ukrainas austrumos pēdējo dienu laikā promaskaviskie kaujinieki - dažkārt Krievijas specdienestu un militārpersonu vadībā - sagrābuši administrācijas ēkas un stratēģiskos objektus.
Ukrainas varasiestādes valsts austrumos ir sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas Drošības dienests (UDD) publiskojis pierādījumus par vērienīgu Krievijas militāro agresiju Ukrainas austrumu apgabalos.
Agresiju īsteno Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izlūkošanas un diversiju grupas, liecina UDD materiāli.