Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības lietā apsūdzētais, bijušais čečenu policists Zaurs Dadajevs paziņojis, ka nav vainīgs šajā noziegumā, otrdien vēstīja Krievijas laikraksts «Moskovskij Komsomoļec».
Dadajevs atsauc atzīšanos Ņemcova slepkavībā; versija par spīdzināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar Dadajeva sacīto aizturēšanas brīdī viņš bijis kopā ar savu bijušo padoto Ruslanu Jusupovu.
Jusupovs teicis Dadajevam, ka viņu atbrīvos, ka Dadajevs atzīsies. Viņš piekritis, jo domājis, ka tādējādi izglābs draugu un arī pats nokļūs Maskavā dzīvs, ziņoja «Moskovskij Komsomoļec».
«[Manā pratināšanā] visu laiku kliedza: «Tu nogalināji Ņemcovu?» Es atbildēju, ka nē,» nopratināšanu atceras apsūdzētais.
«Domāju, aizvedīs uz Maskavu un es tiesā pateikšu visu patiesību. Ka es neesmu vainīgs. Bet tiesnesis man pat vārdu nedeva.
Es 11 gadus cīnījos ar noziedzniekiem, aizstāvēju Krievijas intereses, bet man nedod vārdu,» norādījis Dadajevs.
Atzinies, lai atbrīvotu Jusupovu
Dadajevs teica, ka pratināšanā atzinies, lai tiktu atbrīvots viņa bijušais kolēģis Ruslans Jusupovs, kurš ticis aizturēts kopā ar viņu.
«Viņi sacīja, ka ļaus viņam iet, ja es atzīšos. Es piekritu. Es domāju, ka viņu izglābšu un viņi mani aizvedīs uz Maskavu dzīvu,» sacīja Dadajevs, tiekoties ar Babuškinu.
Krievijas mediji iepriekš vēstīja, ka Dadajevs dienējis Krievijas Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka 46. atsevišķās operatīvās brigādes bataljonā «Sever».
Apsūdzības spīdzināšanā
Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes loceklis Andrejs Babuškins trešdien paziņoja, ka Dadajeva atzīšanās Ņemcova slepkavībā var būt panākta ar spīdzināšanu.
«Ir iemesli, kas vedina mūs uzskatīt, ka Zaurs Dadajevs atzinies spīdzināšanas gaitā,» sacīja Babuškins intervijā ziņu aģentūrai «Agence France Presse» (AFP). Viņš piebilda, ka redzējis «daudzus ievainojumus» uz Dadajeva ķermeņa, kad otrdien apmeklēja galveno aizdomās turēto cietumā.
Jau vēstīts, ka 8.martā Maskavas Basmannijas rajona tiesas tiesnese paziņoja, ka Dadajevs savās liecībās atzinis līdzdalību šajā noziegumā.
Vēlāk Krievijas mediji ziņoja, ka Dadajevs faktiski uzņēmies visu vainu par Ņemcova slepkavības organizēšanu un atklājis, ka viņu uz to pamudinājuši politiķa negatīvie izteikumi par musulmaņiem Krievijā, pravieti Muhamedu un islāmu.
Ņemcovs tika noslepkavots 27.februāra vakarā Maskavas centrā līdzās Kremlim. Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš.
Ņemcovam bija 55 gadi, bez viņa palikušas četras meitas un 87 gadus vecā māte. Prezidenta Borisa Jeļcina laikā viņš bija Ņižņijnovgorodas gubernators, vēlāk kļuva par Krievijas valdības premjerministra vietnieku. 2000.gada prezidenta vēlēšanās viņš atbalstīja Vladimiru Putinu, taču drīz vien to atzina par kļūdu un pārgāja opozīcijas rindās, kļūstot par vienu no asākajiem Putina kritiķiem. 2013.gadā Ņemcovs tika ievēlēts par Jaroslavļas apgabala domes deputātu.