Šovakar Eirozonas valstu līderi pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi, lai pārrunātu turpmāko rīcību pēc Grieķijas referenduma. Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan nedomā, ka šodien tiks rasts risinājums. Viņa norāda - Grieķijai ir jāpalīdz, bet tad arī pašai valstij jāveic reformas.
Straujuma šodien Strasbūrā sarunā ar Latvijas žurnālistiem atzina, ka Latvijas prezidentūra norisinājās sarežģītā laikā, tomēr to var uzskatīt par veiksmīgu prezidentūru. Viņa pauda gandarījumu par Latvijas paveikto. Saņemti gan atzinīgi vārdi, gan kritika.
Ministru prezidente nedomā, ka par Grieķijas situāciju šovakar būs risinājums.
Viņa uzskata, ka Grieķijai jārealizē reformas.
Būtu grūti pārliecināt Latvijas pensionārus, kuru pensijas ir daudz mazākas nekā grieķu senioriem, ka Latvijai tagad jāpalīdz Grieķijai, ja tā pati nerealizē reformas.
Straujuma uzskata, ka Grieķijas iekšienē nepieciešamas būtiskas reformas.
Viņa atturējās izteikties, vai un kā Latvija palīdzēs Grieķijai, norādot, ka šajā jautājumā vajadzīgs valdības lēmums.
Straujuma, kura iepriekš vairākkārt tikusies ar Grieķijas premjeru Aleksi Cipru, atturējās izteikties, vai viņš varētu būt cilvēks, kurš varētu izvest valsti no krīzes.
Taču viņa atzina, ka pēc referenduma, skatoties BBC, viņu pārņēmušas biedējošas sajūtas.
Viņa bijusi bažīga, vērojot, ka cilvēkus iespējams tā organizēt un konsolidēt.
Notiekošais licis vilkt paralēles ar citiem notikumiem, ko Straujuma neatklāja konkrētāk.
Ciprs vēlas uzzināt Latvijas pieredzi
Kad Straujuma tikusies ar Cipru, viņš norādījis, ka ievēlēts ar savu programmu, kas neparedz pensiju un citu valsts izdevumu samazinājumu. Viņš jautājis, kā Latvija savā laikā tikusi galā. Straujuma stāstījusi, kā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis operatīvi sasaucis sabiedriskās organizācijas un visi parakstījuši vienošanos par izdevumu samazinājumu. Ciprs atbildējis, ka Grieķija tā nevar darīt.
Straujuma uzskata, ka Grieķijai ir jāpalīdz, bet tad arī pašai valstij jāveic reformas.
TVNET jau ziņoja, ka Grieķijā svētdien aizvadītajā referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas pieprasīja papildu nodokļu paaugstinājumus un pabalstu samazinājumus, tādējādi palielinot risku, ka valsts varētu izstāties no eirozonas.
Eirozonas valstu līderu tikšanās sāksies plkst. 19 pēc Latvijas laika. Pirms samita paredzēta arī eirozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksme, kas sāksies plkst. 14 pēc Latvijas laika.
